par teijāteri
Atkal tiek dzerts, un lai cik tas jocīgi arī neliktos, manai ar intelektu mazapveltītai sab-bai ir panesušās runas par teijāteri. Par to intelekta dāvanu - tā ir tikai ironija.
Jautājums mūsu intelektuālajiem snobiem - kas ir būtiskāks izrādē, ja Tu uz to ierodies, jau šo romānu stāstu lasījis - jaunas, lasot palaistas garām atklāsmes, vai aktierspēle un horeogrāfija. Necik sen Rīgā tika izrādīta Staņislavska teātra studijas uzvesta "ludziņa" Meistars un Margarita (Man personīgi šis gabals neskatoties uz Jūsu nievājošo, paredzamo reakciju riebjas). Šajā sakarā panesās diskusija, ka romāns ir pilnīgi izvarots, izraujot laukā daudzas būtiskas epizodes, stāsta būtība ir zudusi, savukārt otra puse pastāv uz režijas spīdošo risinājumu approx 50 darbojošās personas aizstāt tikai ar astoņām. Arī par sūda nodrāzto Revidentu, kurš manuprāt bija spīdošs uzvedums domas dalās- pamatautora darbs, neskatoties uz labo iestudējumu ir sakropļots līdz riebumam. Nu kas tad ir svarīgāk teātrī - atspoguļot autora darbu, iebāžot to ar karoti mutē katram apmeklētājam, vai laba izspēle, kura katram skatītājam ļauj interpretēt scenāriju pa savam?
Actually, sorry, aj am dank agaen!