Kaut kur pa vidu nebeidzamām sāpēm, kuras liekas sākušās no kādas ļaunās acs (Elgas tantes???) :D, būtu tā kā jānobeidz studijas, rīt plkst. 14:00 trīs gadu dzīves posmam, kurš sastāvējis no visa un nekā tiks pielikts punkts. Vajadzētu tā kā taisīt izvērtējumu. Domāju, ka tas bijis laiks, kurā esmu ieguvis dažas fundamentālas lietas, kuras noderēs arī turpmāk, resp., daudz kontaktus LU un ārpus tās, pieredzi lielu pasākumu organizēšanā, pārvarētas bailes no telefona, kaut kas iegūts arī no studijām, protams, koris, daudz kora, daudz mūzikas, TU. Lai jau būtu, lai sāp, galvenais, ka zinu, ka atnāksi, uztaisīsi purkšķi uz kakla, es pasmaidīšu un viss atkal būs čiki briki. Atziņa: Dzīve par pareizi nodzīvotu esam, varot atzīt tikai tādā gadījumā, ja galā esot nāve, jeb nomiršana.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |