Vakars iemērc zeltā spūldzes
Mēs ejam pilsētas sīkumus skatīt
Ar sulīgu blējienu kazas mēda auto ,tās trijās krāsās to spēj tik pateikt
Kā baznīcas torņi debesis plēšs, tas vakarā parādās skaistākā dvesmā
Pa bruģi mēs tipinām aši to ar pēdām pārkrāvuši knaši, nu gluži tāpat ka Dievs ar zvaigznēm iet debesis nosēt.
Te neiederas nekaunīgi mīlas vārdi
Nedz skaļums un klusums reizē
Es skatos pelēkos dzelzs apļos, kas asfaltā lieti kā tavās acīs.Tiem uzkāpt es baidos, lai nekristu dziļi, bet ar viltīgu smaidu es siekalas riju.
Saj brīdī sirds man gavilē, bet sāpes žņaudz kā nesaraujams laso, jo tomēr es atzīstu šīs kurpes--- par mazu ESAM