Tā sajūta

Kas tā ir par elles maucību!? Izgāju ārā salasīt bērnam avenes. Kamēr ir, vajag uzņemt vitamīnus. Odi gandrīz dzīvu apēda, lai neteiktu vairāk. Tā kā esmu pasākusi ikdienā staigāt bez apakšveļas, tikai kleitiņā, pidarasi kož visur kur vajag un nevajag! Amizanti laikam izskatījās, kā es dīdos un lēkāju starp aveņu krūmiem, lai kaut mazliet no viņiem izvairītos, paralēli ķerot pēc avenēm.
Esmu nokosta no galvas līdz kājām, lai neteiktu vairāk. Bet vismaz bērnam ir avenes. Par to prieks un gandarījums.
Kad tā maucība reiz beigsies? Vai tiešām man vēl tādā siltumā, ejot ārā, ir jāpaunojas, lai mani nemēģinātu apēst dzīvu???