A tut i ja... - Autopārdomas

Pēc brīvdienām palasīju ziņu portālus un mani aizrāva dzīvā diskusija šī raksta komentāros. Nometnes, kā parasti, divas. Vieni stāsta, cik bezatbildīgi ir tā braukt, otri (braucēju paziņas) stāsta, ka nav ko aiztikt zelta jaunatni, visi bijuši iedeāli, tā vienkārši ir gadījies. Būšu skarbs. Taisnība ir pirmajiem. Tikai nesakiet, ka lēni un prātīgi braucot, pat ieliekot kokā ir divi līķi. Sūdīgie ceļi arī nav nekāds attaisnojums - ja ceļš ir sūdīgs, tad jābrauc atbilstoši (t.i. lēni). Ne velti māca, ka braukšanas ātrums ir jāizvēlas atbilstoši apstākļiem.

Vēl manu uzmanību piesaistīja komentārs, kurā bija teikts, ka lēna braukšana neglābjot, jo nevarot zināt, kurā brīdī izlekšot priekšā kāds mežazvērs u.t.t. FIGVAM. Pirmkārt - braucot lēni, ir lielāka iespēja nobremzēt. Otrkārt - pat notiekot sadursmei, tādā gadījumā būs mazāki bojājumi. Pats esmu notriecis stirnu, braucot ap 30 km/h. Vienīgie bojājumi mašīnai bija salauzts priekšējā luktura stiprinājums. Tiesa, lēna braukšana tikpat kā nepalīdzēs frontālas sadursmes gadījumā ar zemo lidotāju.

Hau!