Gribu noplēst ādu un visu labo kas manī, lai paliek tikai nezvērs, kurš prasās ārā- nīcināt un graut. Lai atriebtos, lai ieskrietos un nestātos šķaidīt reiz mīļoto sirdis. Un lai pasaule visab kā romiešu pirtis noplūstu pēc vandāļu uzbrukuma sarkanā krāsā. Kā brāzma pāri pasaulei brāzīsies atriebe- ātra bet mokoša. Visu attaisnojoša, bet dvēseli čokurā lokoša.
Tu gribi noplēst āduun visu labo, kā vecās virtuves tapetes.
JO tur kur slējās iperatora istabas tagad ir grausts.
Pienu nezvēram dod viens izpausts sāpīgs vārds.