|
|
|
May 29th, 2007
 | 11:53 pm
Tu kaut ko izdomā, izdomā, pēc tam gribi pierakstīt, taču neko neatceries-galvā jau citas domas, citas sajūtas un pie vecajām negribas atgriezties. Neesmu pieradusi savas domas pierakstīt un tāpēc nekad neizdodas šeit ko normālu iepukstēt.
Kārtējo reizi secināju, ka nekas tik ļoti nezombē saprātu kā lielveikali. vismaz neko citu nevaru iedomāties, ja nu vienīgi tv/dators, bet tas ir savādāk. Visas pārāk spilgtās gaismas, trulā mūzika-tur es tiešām negribētu strādāt. Nē nu, sākumā, protams, vienmēr ir forši, šopings, jēē, krāsainas mantiņas, cilvēki utt. Kaut kas tajos veikalos ir, galu galā tirgus plači vienmēr bijuši vietas, kur notiek visas lietas. Maģiskā pievilcība, vai kā. Bet tu tā pastaigā, un jau pēc kādas stundas nevis staigā, bet jau velcies nozombēts. Acis vaļā, bet neko neredz, kājas sāp, bet galvā putra, kuras virspusē maļas domas par to, kurā veikalā vēl būtu jāieiet, jo tur varbūt beidzot būs kurpes ar tādu purngala izliekumu, kāds man patīk vislabāk.
Vakarā atkal braucu ar riteni, tas bija skaisti, visnotaļ. Vienmēr ir tāds kārdinājums izbraukt pavisam no pilsētas, un braukt kaut kur, citur. Pa laukiem.
Tēriņu ielā, pieturā uz soliņa sēdēja vīrietis, šķiet, iereibis, un mērķtiecīgi vairākas reizes svieda pret zemi rokaspulksteni. Braucu garām, pēc brīža atnāca īsziņa, un es nodomāju, ka šobrīd man vajadzētu nodomāt kaut ko īpašu.
Current Music: Goran Gora - Fight!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
