gribēju saprast par ko es tā, ka vakaros tik ļoti gribas klusēt.. bet nu skaidrs- visu laiku runājam par to, kur iesim, ko darīsim, vai kur bijām un ko redzējām- kkāda nemitīga nevajadzīga pašreflektēšanās aiz socializēšanās izkārtnes, kgan tikai vāramies par un ap sevi. un neļaujam viens otram nerunāt, ar visiem tiem kontroljautājumiem... vajag, vajag man paklusēt.