Diena pagāja ievērojamā tempā- ar abiem neveiksmīgi uzskrecelētajiem kontroldarbiem, ar Alises klusēšanu un Katruses nevēlēšanos sniegt draudzenei atbildi. Viņa jutās tik apmaldījusies visās savās emocijās un izjūtās, nekad negaidīdama strīdu ar labāko draudzeni dēļ…PUIŠA!
„Vai tāda sieviešu draudzība, kas aprakstīta sieviešu žurnālu psiholoģijas slejās tiešām nepastāv?!” Katruse jutās savā ziņā vīlusies- sevī, Alisē un dzīves ilūzijās, kas tomēr izrādījās reālas. „Vai tiešām to traucēto psihologu apgalvojumi ir patiesi? Sieviešu lojalitāte esot tikai mīts- īsta un nesavtīga draudzība daiļā dzimuma starpā nekad neesot pastāvējusi, sākot jau no aizvēsturiskajām homo sapiens kopienām, kur starp sieviešu dzimuma pārstāvēm esot pastāvējusi sīva konkurence praktiski visā, sevišķi, vīrišķu uzmanības piesaistē.Bet no otras puses- kas tad TIEŠĀM šodien ir mainījies- kura labāka, skaistāka, jaunākas NOKIA īpašniece, Versace kleitas valkātāja unVictoria’s Secret dārgākās apakšveļas saņēmēja no… tikai SAVA, visseksīgākā, vienīgā un labāka vīrieša rokām!” Katruse jutās apmaldījusies? Kur? Pat to viņa nezināja… „Bet,… ja tāda ir dzīve, tad nav ko tai turēties pretī! Kādēļ man vienmēr jāpiekāpjas, jāupurējas un jāzemojas mīļā miera labad, draudzības un cieņas labad?”
Katruse juta sevī mostamies cīņas sparu ar kādas jaunas un nepazīstamas izjūtas klātbūtni. Kas tas bija? Vai tā beidzot bija mīlestība? Vai tas viņai lika justies tik…, tik VARENAI? Jāsaka gan, Katruse nekad nevienu nebija mīlējusi un būtībā viņa šaubījās vai tāda mīlestība vispār pastāv? Vismaz pēc mūsu jeb sabiedrības izpratnes… „Vai tad būtībā nav tā, ka mūsu nevainojamā attieksme un darbības pret cilvēkiem, kurus „mīlam” nav balstīta uz pašmīlības principiem? Vismaz es tā domāju! Cilvēki raud un skumst bērēs, šķiršanās un strīdu momentos tikai tālab, ka būtībā viņiem ir žēl viņu pašu- ka VIŅI ir zaudējuši cilvēku, pret kuriem viņi izjuta simpātijas, kuri palīdzēja viņiem dzīvot; lika priecāties, smaidīt, izklaidēties, uzklausīja, palīdzēja u.t.t. Jebkura cilvēka rīcība ir balstīta uz pašizteiksmes, pašsajūtas un instinktu apmierināšanas pamatiem” Katruse zināja, ka daudzi cilvēki viņu steidzīgi censtos oponēt un apklusināt par šādu uzskatu paušanu- pat demokrātiskākajā sabiedrībā viss nav atļauts. To Katruse zināja un atbalstīja…klusībā. Viņa vispār zināja un atbalstīja daudz ko un apzinājās, kāpēc viņa to darīja- ne jau tādēļ, ka viņai tik neizsakāmi rūpēja sabiedrība vai tajā notiekošais, bet gan SEVIS dēļ, pat bomzim iedots santīms deva kaut ko viņai pašai- dāsnuma pašsajūtu, ar ko viņa lepojās.
„Pirmā atziņa- visi cilvēki PATIESI mīl tikai sevi.
Otrā atziņa- daudzi cenšas izlikties labāki, kā viņi ir.
Trešā atziņa- bet tikai DAŽI cilvēki uzdrošinās skaļi un patiesi sev formulēt pirmo atziņu un rīkoties pēc tās,” Katruse nodomāja un pavērās uz gaiteņa otru galu, kur skolēni nesteidzīgā solī devās uz nākamo stundu.
„Alise, pagaidi! ALISE! Mums jārunā…”
„Vai tāda sieviešu draudzība, kas aprakstīta sieviešu žurnālu psiholoģijas slejās tiešām nepastāv?!” Katruse jutās savā ziņā vīlusies- sevī, Alisē un dzīves ilūzijās, kas tomēr izrādījās reālas. „Vai tiešām to traucēto psihologu apgalvojumi ir patiesi? Sieviešu lojalitāte esot tikai mīts- īsta un nesavtīga draudzība daiļā dzimuma starpā nekad neesot pastāvējusi, sākot jau no aizvēsturiskajām homo sapiens kopienām, kur starp sieviešu dzimuma pārstāvēm esot pastāvējusi sīva konkurence praktiski visā, sevišķi, vīrišķu uzmanības piesaistē.Bet no otras puses- kas tad TIEŠĀM šodien ir mainījies- kura labāka, skaistāka, jaunākas NOKIA īpašniece, Versace kleitas valkātāja unVictoria’s Secret dārgākās apakšveļas saņēmēja no… tikai SAVA, visseksīgākā, vienīgā un labāka vīrieša rokām!” Katruse jutās apmaldījusies? Kur? Pat to viņa nezināja… „Bet,… ja tāda ir dzīve, tad nav ko tai turēties pretī! Kādēļ man vienmēr jāpiekāpjas, jāupurējas un jāzemojas mīļā miera labad, draudzības un cieņas labad?”
Katruse juta sevī mostamies cīņas sparu ar kādas jaunas un nepazīstamas izjūtas klātbūtni. Kas tas bija? Vai tā beidzot bija mīlestība? Vai tas viņai lika justies tik…, tik VARENAI? Jāsaka gan, Katruse nekad nevienu nebija mīlējusi un būtībā viņa šaubījās vai tāda mīlestība vispār pastāv? Vismaz pēc mūsu jeb sabiedrības izpratnes… „Vai tad būtībā nav tā, ka mūsu nevainojamā attieksme un darbības pret cilvēkiem, kurus „mīlam” nav balstīta uz pašmīlības principiem? Vismaz es tā domāju! Cilvēki raud un skumst bērēs, šķiršanās un strīdu momentos tikai tālab, ka būtībā viņiem ir žēl viņu pašu- ka VIŅI ir zaudējuši cilvēku, pret kuriem viņi izjuta simpātijas, kuri palīdzēja viņiem dzīvot; lika priecāties, smaidīt, izklaidēties, uzklausīja, palīdzēja u.t.t. Jebkura cilvēka rīcība ir balstīta uz pašizteiksmes, pašsajūtas un instinktu apmierināšanas pamatiem” Katruse zināja, ka daudzi cilvēki viņu steidzīgi censtos oponēt un apklusināt par šādu uzskatu paušanu- pat demokrātiskākajā sabiedrībā viss nav atļauts. To Katruse zināja un atbalstīja…klusībā. Viņa vispār zināja un atbalstīja daudz ko un apzinājās, kāpēc viņa to darīja- ne jau tādēļ, ka viņai tik neizsakāmi rūpēja sabiedrība vai tajā notiekošais, bet gan SEVIS dēļ, pat bomzim iedots santīms deva kaut ko viņai pašai- dāsnuma pašsajūtu, ar ko viņa lepojās.
„Pirmā atziņa- visi cilvēki PATIESI mīl tikai sevi.
Otrā atziņa- daudzi cenšas izlikties labāki, kā viņi ir.
Trešā atziņa- bet tikai DAŽI cilvēki uzdrošinās skaļi un patiesi sev formulēt pirmo atziņu un rīkoties pēc tās,” Katruse nodomāja un pavērās uz gaiteņa otru galu, kur skolēni nesteidzīgā solī devās uz nākamo stundu.
„Alise, pagaidi! ALISE! Mums jārunā…”