wownessie -

Tagad sēžu un daudz domāju par to ,kas  ir noticis ar tik jaukās meitenes dzīvi, kuru pazīstu jau no pašas bērnības. Gribētos tai palīdzēt un dot viss lielāko morālo atbalstu, kādu vispār ir iespējams cilvēks cilvēkam dot. Bet šajā situācijā to ir tik ļoti bail sniegt, jo baidos kļūdīties savas izjūtas aprakstot, jo tām nevar piemeklēt patiesos vārdus, kas tieši tos aprakstītu. Varu iedomāties, cik grūti ir pašam pieņemt šo faktu, ka dzīvē vienmēr nenotiek tā, kā esi izplānojis. Sāpīgi ir par to domāt... kur nu vēl to izjust uz savas ādas...

Garastāvoklis:: contemplative