|
|
|
Jūlijs 12., 2008
22:28 - Mūzikas skaņa/skaņas
Tieši/aptuveni pirms gada es pirmo reizi noskatījos filmu The Sound of Music (1965). Man daudz kas tai filmā patika. Bet vislabāk man patika tā vieta, kur Kapteinis veda pie sevīm ciemos Grāfieni, kokos bija sarāpušies viņa bērni un skaļi dziedāja. Kad Grāfiene viņam jautāja, kas tie tādi, viņš tā nevērīgi paskatījās un attrauca - vietējie ciema salašņas. Un tas man neizprotamā kārtā likās ārkārtīgi smieklīgi. Ne jau tas teksts, bet KĀ viņš to pateica.
Reizēm viss ir atkarīgs nevis no tā, ko pasaka, bet kā to izdara.
Un vēl ir ļoti dīvaini, cik maz mēs pazīstam cilvēkus. Ne jau vienkārši cilvēkus, bet tiešām (kā mums pašiem šķiet) tuvus cilvēkus. Bet patiesībā mēs nepazīstam ne savus vecākus, ne draugus, ne bērnus, ne māsas, ne brāļus ne citus tuvus/tālus radiniekus/neradiniekus. Goda vārds - mēs nepazīstam pat paši sevi.
Garastāvoklis:: nu jau labāk
Mūzika: Blue October - Hate me
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
