ziniet cik ļoti biedējoši ir, kad tu sevī pamani visas tās šizofrēniskās pazīmes un izpausmes par ko raksta psihes medicīnas grāmatās, ko es lasu pirms gulētiešanas tīri aiz intereses. es visu saprotu, redzu cēloņus. bet neko nevaru pasākt radikālai notikumu maiņai.
varbūt man tas patīk?
rīt jaunaisgads, vēl viena diena kā diena. bet tieši uz šīm lielajām dienām viss sagrižas kājām gaisā, kad visi ir kopā un vienā mirklī, lai cik stiprs tu nebūtu, tu sabrūc.
bet rīt es dzeršu viskiju, pa ceļam klausīšos regeju un sastādīšu nevienam nevajadzīgu vēlmju un apņemšanos listi.
man nākošgad zvaigznes sola sasodīti veiksmīgu gadu.
ziniet. es sev riebjos. tieši šobrīd es sev ļoti riebjos. es to pasaku un atstāju šeit. man ir tik ļoti daudz, bet es krietni par maz to novērtēju.
es vienkārši neesmu "tagadnes" cilvēks. man ir ilūzijas, man ir atmiņas.
tad nu ievēlos nākamgad dzīvot tagadnē, izmantot mirkli.
to arī tev.
vairāk mīlestības un bezbailību.