29. Maijs 2004 @ 22:56 (bez virsraksta) |
---|
mūzika: gridlock - clicker
Iestājās krēsla. Visa tā jezga apnika. Pat vinja bija iejaukta tajaa haosaa. Sajutos netajaa laikā ne tajā vietā. Piecēlos un skrēju prom. Kājās prādījās enerģija. Pārlēcu pāri dobēm izskrēju uz asfaltēta celja un skrēju, kalnam pretī. Aiz kokiem sarkano mākoņu fonā izlīda ūdenstornis. Elpas vairs nebija, noskrēju kādu jūdzi. Kautkāda gara zāle man traucēja piekļūt tornim. Lielas ēnas. Pāris akrobātiski triki un esmu uz kāpnēm, esmu augšā, apsēdies. Vārdos nepastaastiit izjūtas, žēl. Visapkārt skats uz kādiem 2-3 km rādiusā, sarkanas debesis, saule nogājusi. Laukus pārklāj drambeisa ritmi. Apkārt man rinķo vanags. Neviļus mana roka ieslīd kabatā kur uzradušās viņas cigaretes. Meeeeeeeeen es uzpiipeeju. Pasaule griežas ap mani vai arī es griežos uz ass un esmu globuss. Mēnes spēlējas ar manu ēnu, es paceļos virs Kurzemes Šveices - viņas zvans, es nolaižos. Vēlāk mēģināju pacelt arī viņu - nezidevās, ne viss ir abiem lemts. |