čīkstuļa pieraksti

esmu newcastle lidostā un paslaik tieši man pretī lec saule. tik skaisti, sen nebija saullēkts redzēts. tā liesmojoši un apdullinoši. nu jau tūdaļ būs. debesis izgaismojušās gaišas gaisas, un tā saule kāpj un kpj. nekad nebiju sauli izjutusi tik spēcīgi kā tagad, lai gan pat nejūtu tās siltumu sev uz ķermeņa. tā ar tādu apņēmību aust un aust, vienalga, ka mākoņi, vienalga, ka tikko vēl bija tumšs... viss izgaismojies pasakainās krāsās un augšā ceļas lidmašīnas, ved cilvēkus uz mājām un prom no mājām.
vēl aptuveni viena simtdaļa paliksi.
tūdaļ tūdaļ.
vai par ilgu skatoties saulē var izdegt acis? man liekas, ka jā.
uzlēca. un nu tik augšup.

rītausma (un saullēkts) un krēslas stunda ir visskaistākie brīži diennaktī.