Božena Chodunska

No vasaras darba dienas man vismīļākais ir vakars, kad vari sēdēt lievenī, dzert alu vai tēju, skatīties tumsā un uz trekno zvaigzni virs kaimiņmājas, laikam Arkturus. Dārzā lielākoties viss jau izaudzis un tagad tikai briest. Āboli aiz paraduma būkšķ pa jumtiem. Naktstauriņi šturmē logus, tālumā rej suns, un var dzirdēt tālu fūri, cikādes dzied.
Tādas viņas ir, mazo cilvēku mazās, saldi sūrās laimītes.