Labdien, man ir apnicis būt nūģei, es vairs neesmu ar mieru neapzināties, ka dzīvoju no ilūzijām, kaut kāds La science des reves vispār, bet es gribu būt pa īstam, ne vairs garlaicīga, bet interesanta, tāda, ar kuru būtu vērts draudzēties, tāda, kas prastu draudzēties un spētu ar savu klātbūtni kāda dzīvē ienest ko labu, vai par sapņu ārstēšanu vai vienalga kā tas saucams, patiesībā man šķiet, es nekam tādam vispār neesmu spējīga un mūžam palikšu tāda sviestaina un rīkotiesnespējīga nūģe ar komunikācijas problēmām, kāda esmu tagad.
Bet tad lai es vismaz to apzinos.


Upd. Vienkārši publiska apņemšanās nesamierināties ar to, ka neesmu mierā nedz ar sevi, nedz ar savu dzīvi.