sapratu savu pēdējā laika (hi hi) lielāko kļūdu, problēmu, visu kļūdu un problēmu cēloni, kas virpuļo galvā un neļauj visam smuki tur sakārtoties un elpot
tas ir uztvert visu pārāk nopietni, ņemt pie sirds, sabiezināt krāsas, bet pamatā tā pārākā nopietnība un nespēja pasmieties par sīkām nebūšanām un kļūdām
labi, ka sapratu un jābrīnās, ka ar mani nav vēl TIK traki
jo ar dzīvi tāpat kā nāvi nekas nav skaidri zināms
tad par ko te gruzīties un izsamist?
ja gribi būt laimīgs, tad esi
ir mana mantru mantra