Situ pie krūts un atzīstu mana vaina, ka ticēju progresam. Turpmāk sevi uzskatīšu par individuālistu.Tagad balsošu tikai par Francijas Egoistu partiju. Būšu hēdonists un dekadents lai vairs nebūtu jākļūst smieklīgam un jāpiedzīvo vilšanās. Pašlaik gaidu pasaules galu un baudu privilēģijas nevis tajās dalos. Kāpēc tērēt laiku interesējoties par citu ciešanām? Grūtdieņu nelaimes mani atstāj vienaldzīgu. Es labāk domāju par kaut ko citu: A., mākslu, sauli, kniebšanos, savu kontu bankā, dzeju, jūru, narkotikām. Pārējais uz mani neattiecas. Manā klātbūtnē neizrunājiet vārdu ''optimisms''. Bet lūgumrakstus atstājies vientiešiem. Tā bija pēdējā reize, kad ieņēmu politisku nostāju.
What the fuck you were thinking?