Kurš · izvairās · no · spēles, · to · arī · zaudē

Vajadzēja sakārtot gandrīz visu dzīvokli, izmazgāt guļamistabas piesmieto grīdu, lai es beidzot spētu piesēsties pie šamā rūcošā, dūcošā un Marhila vivoskaņas izdodošā aparāta.
Un tagad tik pirkstiņi zib pa Tevis ieslidinātajiem taustiņiem. Neiet jau tik ātri kā Tev, bet es cenšos, neesmu (vismaz pagaidām) jau nekāds hakeris.
Cenšos nedomāt par Tevi, lai varu paturēt Tavu būti, līdz satikšu Tevi, tādu kāda biji šorīt - mans kurmītis. (texta salkanā vieta)

Šorīt Dievs bij spēlējies ar ķiršiem rītu padarīdams krāsu aklu.
Arī tad, ja tā būs tikai notikšana, visā īsta, mani projām dzīs.
Arī tad, ja ziedi ziedēs, Tavas rokas lejā līs.
Es - tev nekritīšu viņu dēļ ap kaklu.

Atnāc un neaizej, Tu - dīvainais cilvēk.

Nu, ja un pa vidu gadsimtiem senai mīzalu diagnostikai mani pārņem Tavas sajūtas, tā vairs nav paranoja, tā jau ir šizofrēnija ar vajāšanas mānijas distoniskām parafunkcijām.