patiesībā ir tik daudz interesantu cilvēku un ir tik jauki vienkārši tāpat sēdēt un klausīties, gūt kaut kādas atziņas, varbūt tā pa īstam saprast cik Tava dzīve līdz šim /dažbrīd/ ir bijusi nožēlojama - tiekties uz kaut ko citu, darīt kaut ko citu, izpaust sevi tajās jomās, par kurām Tu nekad līdz šim nebiji pat domājis. Un tas nekas - šķiet, ka šī apziņa par nožēlojamo dzīvi pat ir skaista, jo saproti, ka viss notiek, viss iet uz augšu. un man ir pofig, ja tās ir tikai ši vakara atklāsmes-man ir pofig, ja rīt vairs tā nedomāšu, jo tagad ir tā un rīt tā visdrīzāk nebūs. /tas viss ir blefs. es zinu.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |