|
Janvāris 22., 2007
16:05 Kad izteicām kursabiedrenei komplimentu par viņas lielisko figūru gadu pēc dzemdībām, viņa atgādināja, ka dzīvo piektajā stāvā un mazais katru dienu ārā ejot jānēsa uz rokām pa trepēm. Tad es sajutos tāda-nekāda, jo man nekādu dižu pienākumu nav. Izadrīt vajadzīgo termiņos un viss. Man nav katru dienu jādomā, kur mazulis būs laikā, kad es mācīšos.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |