| |
[May. 7th, 2008|08:55 pm] |
Nevienu kaislību , nevienu slepu dziņu
Līdz šim es nejutu pār savu būtni valdām:
Es visur rīkojos ar samēru un ziņu
Un tīksmi mielojos no viņu sekām saldām.
Bet nu es sevī mests, kā nevaldāmā peklē,
Kur jūtu virpulis vien kā vējš uz jūras valda.
No prāta izeju tik mana dvēsele meklē,
Un grēkā krišana tik tīksma tai un salda.
|
|
|
