ASINSBALSS - tirgus - rajona sirds

Man te pie darba tieši aiz loga nelielajā zāles pleķītī starp šo iestādījumu un ielu ir sācis pilnībā pašorganizēties kaut kāds vietējais tirgus placis. Sākumā tā bija viena sieviete, kura laiku pa laikam tur nāca tirgot no Lietuvas tirgus atvestas zeķes, apakšbikses un legingus. Viņa te bija jau rudenī, taču tagad viņai ir pievienojusies vēl viena cītīga tirgotāja - arī ar zeķēm un apenēm, un vēl kaut kādām sintētiskām, puķainām blūzēm. Tad pirmā sieviete pazuda. Bet daba (un tirgus) jau nemīl tukšumu, un tagad te ir viss - ne tikai puķaino kreklu tante, bet arī tante ar lociņiem un dillēm un divas trīs tantes ar maijpuķīšu pušķiem (viena no viņām (vispār jau visas) šeit ir vismaz no desmitiem rītā, turklāt viņai līdzi ir aptuveni gadu vecs bērns, kurš visu dienu sēž ratiņos - saulē!). Vēl te, parasti gan rīta pusē, mēdz būt pāris vietējie makšķernieki, kuri nāk notirgot tepat Juglas ezerā saķerto lomu. Ā, vēl ir tante ar puķēm podiņos (viņu gan es te redzu pirmo reizi) un vīrs ar kūpinātām zivīm.
Un, lai šis tirgus patiešām būtu īsts tirgus, tad šeit ir sākuši apgrozīties arī vietējie bezdarbnieki un figviņzin-kādu-darbu-veicēji - cilvēki, kuriem dienas ir brīvas un laiks atļauj stāvēt ēnā pie mana darba logiem un pļāpāt. Reizēm viņi ienāk kafejnīcā iedzert kādu glāzīti. Reizēm viņi pīpē tieši pie mūsu atvērtajām durvīm.
Viņiem te ir pašiem sava komūna. No rīta līdz vakaram.

Ja tirgus ir rajona sirds, tad šim rajonam tā ir tik liela, ka pāri ielai esošajā oficiālajā tirgus laukumā (patiesībā pat divos) tai ir kļuvis par šauru. :)