Antichrist (2009, Lars von Trier)
« previous entry | next entry »
Jul. 28th, 2010 | 06:04 pm
music: Muse - Hysteria
Nozīmīgākais, kas bija manā rīcībā par šo filmu bija Lindas replika: "man bija fiziski slikti pēc tās filmas"
un, kaut arī man laikam nav tāpat, šī filma tomēr neiegūs manu mīlestību, kas gan nenozīmē, ka tā būtu slikta. Pat ļoti spēcīga, kas laikam ir Lars von Trier lauciņš (check).
Es ticu, ka cilvēku var novest līdz jebkam, tomēr man visu laiku likās dīvaina viņu reakcija uz lietām. Bet Larsa iztēle tikai pieņem apmērus un uz beigām tā sieviete nemaz vairs neatšķiras no Mizerijas, un lai tikai neļautu savam vīram aizbēgt, (ko viņš nemaz negrasījās darīt, man šķiet, bet vai tad es ko saprotu) izdzen viņam caur apakšstilbu mietu ar to smago virpu vai kā viņu un ar uzgriežņu atslēgu nostiprina. After seeing this, I start to be afraid of people even more. Ak, šīs neizdibinās cilvēka prāta dzīles! Tīri vai žēl, ka vismaz pagaidām es psiholoģijas studijas esmu nobīdījusi otrajā plānā. Tur pavīdēja visai interesanta teorija, ka "women do not controle their own bodies. Nature does" un, atceroties zvēru, kas reizi mēnesī atmostas sievietē, kā to aprakstīja Ikstena savā "Amour fou" (man patīk, kā visas lietas savietojas!) es tam patiešām varētu sākt noticēt. No offense, viņās tiešām reizēm atmostas kas pārdabisks un nav nekāds brīnums, ka viduslaikos vīrieši no viņām baidījās tik ļoti, ka centās ierobežot kā spēja.
Titros parādījās ļoti daudz interesantu profesiju cilvēki, piemēram, ļaunā, reliģijas, mitoloģijas, teoloģijas un nemiera pētnieki, un tam visam blakus arī šausmu filmu speciālists. Jā, šķiet, bija viss - mežs, vientuļa mājiņa tālu no civilizācijas, pagātnes rēgi, viduslaiku spīdzināšanas metodes, runājoši dzīvnieki, asinis un pat balsis galvā. Lieliski, Lars!
Jā, dzīvnieki... Ne pārāk daudz, bet laikam jau nozīmīgi, visbiežāk - stirnas, lapsas un kraukļi. Nu, jā, runājoša lapsa, kas zemā basā saka "chaos reigns" ir vairāk nekā dīvaini. Ko gan vēl var vēlēties?
un, kaut arī man laikam nav tāpat, šī filma tomēr neiegūs manu mīlestību, kas gan nenozīmē, ka tā būtu slikta. Pat ļoti spēcīga, kas laikam ir Lars von Trier lauciņš (check).
Es ticu, ka cilvēku var novest līdz jebkam, tomēr man visu laiku likās dīvaina viņu reakcija uz lietām. Bet Larsa iztēle tikai pieņem apmērus un uz beigām tā sieviete nemaz vairs neatšķiras no Mizerijas, un lai tikai neļautu savam vīram aizbēgt, (ko viņš nemaz negrasījās darīt, man šķiet, bet vai tad es ko saprotu) izdzen viņam caur apakšstilbu mietu ar to smago virpu vai kā viņu un ar uzgriežņu atslēgu nostiprina. After seeing this, I start to be afraid of people even more. Ak, šīs neizdibinās cilvēka prāta dzīles! Tīri vai žēl, ka vismaz pagaidām es psiholoģijas studijas esmu nobīdījusi otrajā plānā. Tur pavīdēja visai interesanta teorija, ka "women do not controle their own bodies. Nature does" un, atceroties zvēru, kas reizi mēnesī atmostas sievietē, kā to aprakstīja Ikstena savā "Amour fou" (man patīk, kā visas lietas savietojas!) es tam patiešām varētu sākt noticēt. No offense, viņās tiešām reizēm atmostas kas pārdabisks un nav nekāds brīnums, ka viduslaikos vīrieši no viņām baidījās tik ļoti, ka centās ierobežot kā spēja.
Titros parādījās ļoti daudz interesantu profesiju cilvēki, piemēram, ļaunā, reliģijas, mitoloģijas, teoloģijas un nemiera pētnieki, un tam visam blakus arī šausmu filmu speciālists. Jā, šķiet, bija viss - mežs, vientuļa mājiņa tālu no civilizācijas, pagātnes rēgi, viduslaiku spīdzināšanas metodes, runājoši dzīvnieki, asinis un pat balsis galvā. Lieliski, Lars!
Jā, dzīvnieki... Ne pārāk daudz, bet laikam jau nozīmīgi, visbiežāk - stirnas, lapsas un kraukļi. Nu, jā, runājoša lapsa, kas zemā basā saka "chaos reigns" ir vairāk nekā dīvaini. Ko gan vēl var vēlēties?