es varētu iepostot ierakstus, kaut ar vienu vārdu, bet katru ar savu userpic, un tad kaut kur pa vidu ierakstītu, es ceru, ka tev gribēsies to jautājumu atkārtot vēlreiz, un tad atkal ierakstus ar atšķirīgie userpic, jo viņu ir 7, vai tomēr 8, bildes varētu atkārtoties, ir svarīgi, ka to būtu daudz, liela, liela nekārtība, lai neredz, ka manī ir tik daudz kā tāda, ko es tik ļoti, ļoti gribu pateikt, bet noklusēju, jo tak ar galvu pēc visiem likumiem rādās - nedrīkst, neko nedrīkst teikt, un tad es šitā, un man ir cits blogs, un tur ir ierakstītas daudzas, bet reāli runājot, iespējams, tikai dažas no tām lietām, ko nedrīkst teikt skaļi, tas taču ir tik šausmīgi bezjēdzīgi, bet pat to es nedrīkstu teikt skaļi, jo man ir tikai 7 vai 8 jūzerbildes te, un man gan ir tik daudz lietu, ko nedrīkst teikt, bet es viņas tik šausmīgi nemāku neteikt, tak tas jau arī neko nelīdz, ā, pasākums esplanādē tomēr būs, tikai atcelts, bet tātad būs, un jālasa sava mīļa dzeja, skaidrs, un te vēl visādi sīkumi, kas ir patiesi un ko drīkst arī stāstīt un kurus, tieši tādēļ, drīkst arī nelasīt, tam visam būtu jāpadara sajūtas vieglākas, mazāk sviesta, vairāk plūstoša krējuma, manna putra pēc vannas, trīs karotītes

ļoti gribas pajautāt, ko tu tagad īsti domā, bet bail, ka tu nezināsi, ko atbildēt, un es tāpat nesapratīšu un klāt būs vēl žēls kauns, ka pajautāju, kaut arī zināju, ka nevajag taču.