Tikko virtuvē, ejot izmest izpīpētas cigaretes atlikumus, uzskrienu virsū Oskaram. - O, tu vēl augšā? - es saku. - Tu arī vēl neguli... - Jā, es... tikko aizsūtīju savu darbu programmēšanā. Oskars pasmaida, stāvot pie dūmu nosūcēja virtuvē. Es apsēžos, mēs pasmejamies, dzeltanajai virtuves gaismai mums apspīdot, viņš padod man džointu, es ievelku, vēlreiz, vēlreiz, tad ievelk viņš... Un aiziet iztīrīt zobus, mēs sasmaidamies. - Tu tad celies? No rīta, - viņš piebilst. - Jā, - es atbildu. - Uzliku modinātāju 8.20. - Nu tad ar labu nakti. Vai līdz brīdim, kad mēs atkal saskriesimies virtuvē. - Noteikti, - es nosaku jau esot pie savām durvīm. Pasmaidu, Un aizveru tās. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |