Sieviete skrien uz veikalu pēc maizes, pulkstenis – bez piecām astoņi, tūlīt slēgs ciet. Aizskrien līdz lievenim, skatās – guļ piedzēries vecis, ieskatās – normāls vecis, iebāž roku kabatā, patausta – lielisks vīrietis. Skatās pulkstenī – tūlīt veikalu aizslēgs, bet veci žēl atstāt. Sieviete pie sevis domā: tūlīt ātri, ātri ieskriešu veikalā, nopirkšu maizi, savākšu veci un aizvilkšu pie sevis uz mājām. Viņa ielido veikalā, paķer maizi, izskrien no veikala, bet veča vairs nav.
Sieviete ar asarām acīs skatās uz maizi rokās un saka:
- Dievs tētīt, var padomāt, ka divus gadus maizi neesmu ēdusi!