|
Novembris 3., 2004
00:23 nevaru es saņemties un iekāpt tukšajā gultā... sēžu es vēl te un nespēju nospiest shut down... sēžu un raudu...un Spruksts skatās manī neizpratnes pilnu skatienu Bet, ko lai dara, ka man pietrūkst... pietrūkst līdz ārprātam. Nespēju ielīst gulēt, kad zinu, ka nebūs siltā, mīļā līkuma, kur ieritināties. ka nebūs viņa silti sargājošais mīļais apskāviens man šovakar... un rīt arī nē. pat ne parīt. tikai 5dien. un 5diena tik sasodīti tālu... jūtos tā it kā gabals miesas būtu man norauts...mana puse no sirds... zinu, ka atbrauks. zinu, ka viss ir kārtībā. bet ilgas tā sāp...
|
Comments:
tieshi ilgas ir daavana.. gruti veins otram apnikt..
| From: | itta |
Date: | 3. Novembris 2004 - 00:35 |
---|
| | | (Link) |
|
bet kad pierasts ik vakarus ieritināties līdzās mīļotajam, tad atšķirtība kaut uz pāris dienām ir īstas dvēseles mokas...
relax. Nekad nevajag tik ļoti pieķerties kādam otrajam. tev IR jāprot dzīvot arī vienai. |
|
|
Sviesta Ciba |