brīvība sākas ar nepaklausību
« previous entry | next entry »
Nov. 27th, 2009 | 08:27 pm
mood: patīkams satraukums
music: Kasabian - Stuntman
virsrakstā citēts mans augstskolas pasniedzējs, pie kura gan man bija tikai divi kursi. viņam šodien pēdējā darba diena. tīri aiz cieņas aizgāju uz vienīgo lekciju, kas man šodien bija, tīri aiz cieņas pret viņu cēlos deviņos ne-savās kopmītnēs pēc vakardienas ballītes.
nenožēloju nevienu minūti, ko pavadīju lekcijā ar sagurušām acīm un gurkstošu vēderu.
ne minūti.
vairākas labas domas, vairāki labi uzskati par dzīvi, par pasniedzēju - studentu attiecībām [par to, kādas tās ir un kādām tām vajadzētu būt]. runāšana par man ļoti mīļu filmu "Dead poets society", runas par satori.lv, par visu ko citu. par to, ka LU būs nepieciešami vismaz 100 gadi, lai nokļūtu starp labākajām 100 augstskolām pasaulē (šobrīd esam ~1300'ajā vietā). aicinājums nebaidīties un doties prom no šīs valsts, ne tāpēc, lai ravētu zemenes, bet gan tāpēc, lai paskatītos, kā cilvēki domā citur pasaulē. aicinājums neklausīt pasniedzējus un apkārtējos uz vārda, aicinājums nekautrēties, aicinājums būt nekaunīgiem.. aicinājums būt tādiem, kādi esam, bet aicinājums, kas izteikts sasodīti jaukā formā, nevis pierastajā - banālajā..
pēc lekcijas zināju, ka mans vakars būs piepildīts nevis ballējoties apkārt pa rīgu - varoņu pilsētu, bet gan atbraucot mājās uz savu bedri, un noskatoties "Dead poets society". pēc lekcijas atradu pielietojumu uz dzimumdienu uzdāvinātam blociņam, kurš ir sarkastiski rozā un ar maziem pārlaimīgiem baltiem zaķīšiem virsū. bet jauki tā.
P.s. es pēdējā laikā vispār pamanu sev apkārtesošo cilvēku gudrību. manuprāt, pozitīvi. pat ļoti pozitīvi.
BRĪVĪBA SĀKAS AR NEPAKLAUSĪBU
nenožēloju nevienu minūti, ko pavadīju lekcijā ar sagurušām acīm un gurkstošu vēderu.
ne minūti.
vairākas labas domas, vairāki labi uzskati par dzīvi, par pasniedzēju - studentu attiecībām [par to, kādas tās ir un kādām tām vajadzētu būt]. runāšana par man ļoti mīļu filmu "Dead poets society", runas par satori.lv, par visu ko citu. par to, ka LU būs nepieciešami vismaz 100 gadi, lai nokļūtu starp labākajām 100 augstskolām pasaulē (šobrīd esam ~1300'ajā vietā). aicinājums nebaidīties un doties prom no šīs valsts, ne tāpēc, lai ravētu zemenes, bet gan tāpēc, lai paskatītos, kā cilvēki domā citur pasaulē. aicinājums neklausīt pasniedzējus un apkārtējos uz vārda, aicinājums nekautrēties, aicinājums būt nekaunīgiem.. aicinājums būt tādiem, kādi esam, bet aicinājums, kas izteikts sasodīti jaukā formā, nevis pierastajā - banālajā..
pēc lekcijas zināju, ka mans vakars būs piepildīts nevis ballējoties apkārt pa rīgu - varoņu pilsētu, bet gan atbraucot mājās uz savu bedri, un noskatoties "Dead poets society". pēc lekcijas atradu pielietojumu uz dzimumdienu uzdāvinātam blociņam, kurš ir sarkastiski rozā un ar maziem pārlaimīgiem baltiem zaķīšiem virsū. bet jauki tā.
P.s. es pēdējā laikā vispār pamanu sev apkārtesošo cilvēku gudrību. manuprāt, pozitīvi. pat ļoti pozitīvi.
BRĪVĪBA SĀKAS AR NEPAKLAUSĪBU