|
Mani vienmēr ir fascinējis tas,ka tikko viens ir patiesi nolēmis aiziet, otrs, peekssni, saak uzvesties nevainojami, un pat ar visaam varītēm mekleejeot vissīkāko iemeslu aiziešanai, ieganstu sīkākam strīdam, nerodas vairs neviens. un tad pēkšņi tu eksplodē un pasaki-es tevi nemīlu, visstulbākajā vietā un laikā. piemēram rimčikā ,stāvot rindā. un jūs abi divi aplami turpinat stāvēt tālāk rindā. it kā nekas nebūtu noticis. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
