Viena lieta kas mani patiešām tracina. Jau vairākkārt manā pavisam īsajā dzīvītē mn ir iegriezuši "lauķi". Precizēšu sevi lai nerastos mīti par manu cilveknīdēja dabu. Ar vārdu "lauķi" es domāju cilvēkus no laukiem. Svarīgs ir tikai šis aspekts, vārdam nav pielikta klāt neviena papildus negatīva aspekta. Kas ir lauki? Hmm... Daugavpils točna ir lauki... būtībā ne-Rīga.
Doma tāda. Ka mācījos savā mīļajā RV1G, reiz ar klasi pieteicāmies kādam konkursam. Ideja tāda, visādasklases no valsts iesūta savus pieteikumus kopā ar vienalga-kādā-stilā izklāstītu aprakstu par to, kādēļ esam vislabakie. Uzvarētāji saņem simtu mēnesī (bijām paredzējuši iekrāt krutam braucienam gada beigās) Mūsu klase sarosījās, savācām patiesi interesantu informācijas gūzmu, protams pusklase ir visādi olimpiāžu laureāti un tamlīdzīgi pigori, es piedevam vēl savos ekstremsportos biju šo to sadarījis, vēl citi savos brīvlaikpavadīšanas staffos bija šo un to sasnieguši. Rezultātā jutamies nu diezgan braši, ar prieku nosūtījām savu pieteikumu. Patiesībā bijām diezgan pašpārliecināti un gaidījām uzvaru.
Kad atnāca atbilde.. Sākumā bijām dusmīgi, tad pasmējām un pieņēmām to. Drošvien es vienīgais vl tagad par šito sirsniņā dziļi vēl drusciņ cepos. A, rezultāts. Mēs bijām otrie, pirmie bija kkādi rēzeknieši-daugavpilieši-samsing. Blakus piebilde - Rv1g tāpat vienmēr labakie jo viņiem rīgā lielākas iespējas.
Šitais joks pie manis atnāca vēlreiz. Pēc pirmās sesijas mediķos, mana vidējā atzīme bij jauks cipars. Ne 10 bet nākamais tuvākais. (Tas jau pajāt ka ieskaišu grāmatiņā rakstīja tikai viena priekšmeta atzīmi). Henīvej, ar vienu kursabiedru, kuram arī bij tieši tas pats jaukais cipars, pieteicāmies stipendijai. Mūsu atzīmes grāmatiņās vienādas (tikai viņš un es pats zinām ka piemēram man anatomijas ieskaitē bija par balli augstāk, bet nu ieskaites grāmatiņā neraksta). Hnīvej, atzīmes vienādas, tikai es piedalos paralēli mācībām divās inātniskajās konferencēs un esmu no Rīgas, bet viņš - no reģiona.
Guess who got the money?
Vai tiešām man jācieš tikai tādēļ ka esmu labāks?>
Doma tāda. Ka mācījos savā mīļajā RV1G, reiz ar klasi pieteicāmies kādam konkursam. Ideja tāda, visādasklases no valsts iesūta savus pieteikumus kopā ar vienalga-kādā-stilā izklāstītu aprakstu par to, kādēļ esam vislabakie. Uzvarētāji saņem simtu mēnesī (bijām paredzējuši iekrāt krutam braucienam gada beigās) Mūsu klase sarosījās, savācām patiesi interesantu informācijas gūzmu, protams pusklase ir visādi olimpiāžu laureāti un tamlīdzīgi pigori, es piedevam vēl savos ekstremsportos biju šo to sadarījis, vēl citi savos brīvlaikpavadīšanas staffos bija šo un to sasnieguši. Rezultātā jutamies nu diezgan braši, ar prieku nosūtījām savu pieteikumu. Patiesībā bijām diezgan pašpārliecināti un gaidījām uzvaru.
Kad atnāca atbilde.. Sākumā bijām dusmīgi, tad pasmējām un pieņēmām to. Drošvien es vienīgais vl tagad par šito sirsniņā dziļi vēl drusciņ cepos. A, rezultāts. Mēs bijām otrie, pirmie bija kkādi rēzeknieši-daugavpilieši-samsing. Blakus piebilde - Rv1g tāpat vienmēr labakie jo viņiem rīgā lielākas iespējas.
Šitais joks pie manis atnāca vēlreiz. Pēc pirmās sesijas mediķos, mana vidējā atzīme bij jauks cipars. Ne 10 bet nākamais tuvākais. (Tas jau pajāt ka ieskaišu grāmatiņā rakstīja tikai viena priekšmeta atzīmi). Henīvej, ar vienu kursabiedru, kuram arī bij tieši tas pats jaukais cipars, pieteicāmies stipendijai. Mūsu atzīmes grāmatiņās vienādas (tikai viņš un es pats zinām ka piemēram man anatomijas ieskaitē bija par balli augstāk, bet nu ieskaites grāmatiņā neraksta). Hnīvej, atzīmes vienādas, tikai es piedalos paralēli mācībām divās inātniskajās konferencēs un esmu no Rīgas, bet viņš - no reģiona.
Guess who got the money?
Vai tiešām man jācieš tikai tādēļ ka esmu labāks?>
manuprāt..