Man no sirds apnika gulēt gultā. jau nedēļu mans tālākais gājiens bija līdz toaletei un atpakaļ. mazāk kā 100m.
Un šodien saspurojos. par spīti temperatūrai, pie kuras es jau vienkārši esmu pieradusi, satuntulējos un izgāju ārā. ausīs mūzika, rokās šokolāde un no šalles, cepures un kapuces murkšķuļa ārā spīdēja vienīgi acis (un, jā, vēl neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš domātu, ka mana acu krāsa ir zila. Arī vecā kundzīte šodien teica, ka es Turcijā iederēšoties ar saviem ogļu matiem un acīm. Liels bija viņas pārstiegums, kad es atzinos, ka manas acis ir tumšzilas, nevis melnas).

Dabūju ārā pliķi no lapas, kas krita lejā. Izrunājos ar minkāniem, sapaijājāmies, saņaudējāmies. un visbeidzot paklačojos ar vilku sugas suņuku, kurš aiz vārtiņiem rēja. Jāatzīmē, ka ilgi viņš nerēja. drīzi vien astīte luncinājās, un bija dzirdama patīka smilkstēšana. Laikam sakārojās manu šoko.

Visam fonā skanēja dziesmas, kurām tumsā un tukšumā bez bēdas varēju dziedāt līdzi un mazliet padancot, apejot peļķes, vai staigājot pa apmalītēm.

Manā pleilistē viss sākās ar uzmundrinošu The Four Tops - I can't help Myself http://www.youtube.com/watch?v=CyvLmNNtsKc , kuras laikā arī tā lapa iepliķēja mani. un es pasmaidīju tīīīīk ļoti kā pēdējā mēneša laikā nebiju smaidījusi. jo šoreiz tas bija man, tikai man veltīts smaids. patiesā priekā ..

tieši šāds manās ausīs izskanēja Maroon 5 - Sunday Morning http://www.youtube.com/watch?v=K94C-T9vBW0 un tā laikā es atklāju Stradiņpilsētā pieminekli tiem latviešiem, kas palīdzējuši Černobiļas seku likvidēšanā. nemaz nezināju, ka tajā nostūrī tur tāds ir. pastāvēju, palasīju, paklausījos un tad satiku melnu minkānu.


un tad man sākās Cris Brown - With You, kas vēl pirms laika būtu izraisījis manī asaru plūdus. http://www.youtube.com/watch?v=CXQ-Z7VCAAU un par spīti visam šodien es šo dziesmu nodziedāju visskaļāk un priecīgāk. Tāpēc, ka sirsniņā šodien man saule iespīdējusi. Es izdarīju labu darbu - nodzīvoju vienu dienu no A līdz Z tikai pati sev.