tur visur ir kodu atslēgas un čipi, taču NRA sēž vienā telpā ar citiem Mediju nama izdevumiem, tāpēc... var gadīties visādi - atliek kādam "pazaudēt" savu čipu, lai kāds cits, zinot un mērķtiecīgi zinot, ko ir atradis, izmantotu iespēju......
domāju, ka nra sastrādātais tur diezgan ņi pri čom. atceries, vēl pirms nedēļas rakstīju par tiem 400 ls, kas no reklāmas nodaļas tika nosperti? Mediju nams nesen atlaida daudz cilvēku - iespējams, tas ir kāds no ex-darbiniekiem. ja nemaldos, tad durvis ir tikušas uzlauztas, jo pēc tās zādzības visu esošo darbinieku elektroniskās kartes tika pārbaudītas, bet visas pārējās nobloķētas. es neko vēl nezinu, bet viena no manām teorijām ir, ka tas anyway ir bijis cilvēks, kas zinājis, kur ko meklēt.
man šķiet, ka Mediju nams to vien dara, ka atlaiž cilvēkus. ja vadība nejēdz vadīt to iestādi, tad patiesībā nav nekāds pārsteigums, ka kāds darbinieks vienkārši aizgāja paņemt to, ko bija pelnījis, bet nedabūja, jo, redz, tika atlaists..
es uzskatu, ka arī darbs ir viena no tām lietām, kas cilvēkam nevis pienākas, bet ir jānopelna. būtu tā kā laiks saprast, ka par sevi ir jācīnās pašiem. pat ja šajā gadījumā tas tiešām ir kāds, kurš atlaists, šīs izdarības tikai pierāda, ka pieņemšana darbā jau no sākta gala ir bijusi kļūda. un situācijā, kādā patlaban atrodas pasaules, valsts un katra uzņēmuma ekonomika atsevišķi, ir tikai normāli, ka izdzīvošanas nolūkos nākas sašaurināt štatus un tas ne vienmēr nozīmē, ka vadītāji ir nejēgas. vai varbūt arī Tu vēl nesen Mediju namā strādāji, ka tik labi zini?
puslīdz offtopic'ā jāpiebilst, ka es tomēr nevaru piekrist atziņai "...arī darbs ir viena no tām lietām, kas cilvēkam nevis pienākas, bet ir jānopelna."
ja reiz mēs esam radījuši šādu ekonomisku sistēmu, kurā darbs ir absolūti nepieciešama lieta lai izdzīvotu, tad principā tas tomēr pienākas gan katram.
Protams, tas nekādā mērā neattaisno šādas agresīvas darbības.
mani pārsteidz, ka šajā jautājumā Tu spried kā vidējais patērētājs, kaut arī par esošo sistēmu lādējies un gānies pie katras iespējas. nevajag aizmirst, ka tā dod ne tikai iespēju vergot kāda cita labā, bet arī ļauj pašam radīt neatkarīgas darba vietas un būt noteicējam pār sevi. ar cik izdevīgiem vai neizdevīgiem nosacījumiem - tas ir cits jautājums, bet apkārt ir gana daudz piemēru, kas apliecina, ka tas IR iespējams. protams, tas prasa drosmi, jaudu, enerģiju, neatlaidību un veselu rindu citu spēcīgu īpašību, kuras ne visiem piemīt, bet es arī neatbalstītu sistēmu, kurā visiem viss tiek nolikts pie kājām. par pašreizējo sistēmu - es tik un tā uzskatu: ja esi izvēlējies būt zobrats, tad nečīksti, ja pret tevi tā arī izturas.
Diez vai tam ir kāds sakars ar 'vidējā patērētāja' spriestspēju, drīzāk ar slaveno frāzi no filmas "The Network": 'I'm a human being, my life has value!'. Nav runa par sistēmu, kurā visiem viss tiek nolikts pie kājām, vienkārši par sistēmu, kurā kaut kāds garantēts minimums pienākas katram. Tas neizslēdz iespēju gribēt, censties un sasniegt vairāk. Vienkārši jābūt godīgiem spēles noteikumiem. Un ir pietiekami ilgs laiks pavadīts alternatīvajā informatīvajā telpā, lai saprastu, ka tā tas NAV. Ne tuvu. Par kādu iespēju brīvību ir runa, ja Brisele pēkšņi nosaka augstākas benzopirēna normas šprotēs? Par kādu iespēju brīvību ir runa, ja Ignalinas slēgšanu paredz kārtējais līgums? Par kādu brīvību ir runa, ka cukura ražošanu nosaka kvotas?
Protams, nezinot visus iemeslus, ielaušanās NRA redakcijā ir krimināli sodāma rīcība. Taču cietumnieks, kurš tikko iznācis no cietuma nespēj atrast nekādu, pat visprimitīvāko darbu, tā pa īstam nevar tikt vainots šajā faktā, tāpat kā tajā, ka spiests izsist veikala skatlogu un nozagt pārtiku. Tās visas ir pamatvajadzības - vajadzība pēc ēdiena, pajumtes, apģērba, enerģijas.. Tev taču bērnībā vecāki nelika nopelnīt tīrus autiņus katrā reizē.
nu gan Tu brauc auzās. salīdzināji zīdaiņa un cietumnieka tiesības uz normālu dzīvi. starp citu, manai mammai tos autiņus arī neviens par velti nedeva - bija jānopelna, tāpat kā Tavējai.
es te uzrakstīju garu komentāru, bet sapratu, ka nav jēgas.
gribēt nav kaitīgi. pamatdoma ir - cik no t.s. human being tik tiešām ir human. ja kaut kāds kroplis ir izvarojis mazu meiteni, nositis pensionāru, nodedzinājis viņa māju un nozadzis manam kaimiņam mūža ietaupījumus, par kuriem bērnus izglītot, es uzskatu, ka ar to viņa tiesības uz "normālu" dzīvi ir beigušās. tas jau ir pārāk dāsni, ja viņam tiek dota iespēja tikt ārā no cietuma un sākt (sačakarēt) visu no jauna. protams, ir izņēmumi, bet, Tavuprāt, cik noziegumu tiek paveikti tāpēc, ka cilvēkam tik tiešām nav citas izejas? un cik ir tādu, kuriem pamatvajadzību listes pirmajā vietā ir apreibinošās vielas, bet dzērumā radītie, izsalkumā raudošie bērni un tīras autiņbiksītes tajā nav vispār?
es zinu, ka katrai situācijai ir savi iemesli, kāpēc cilvēki tik zemu krīt (nelabvēlīgās ģimenes, grūtās bērnības utt. u. tjp.), bet ir kaut kāda robeža, kur atpakaļceļa vairs nav. kur viņus vest pie prāta vairs nav iespējams un kur līdzcilvēku piedošana būtu daudz par daudz prasīts. man šķiet, piedošanai ir izšķirošā nozīme. tas nu tā - par cietumnieku tēmu, bet vispār mēs te runājam par bezdarbniekiem. ja visi drūmie tūksoši atlaisto tagad ietu demolēt savas bijušās darbavietas, cik attaisnojami vai taisnīgi tas būtu pret tiem, kas joprojām strādā (jo viņiem taču uz to esot "tiesības", kā Tu saki) un kuri cietīs zaudējumus un neērtības reizē ar darba devēju? skaties, kā gribi - es neredzu noziegumam attaisnojumu. un MN seifi tik tiešām ir pēdējā vieta, kur meklēt maizi, ar ko pabarot bērnus.
bet te jau sākas teoretizēšana, jo tas varēja arī nebūt kāds savējais, bet gan Ventspils saimnieku oponentu organziēti bandīteļi. atklāti sakot, man diezgan vienalga.
jā, strādāju gan reiz un ļooooti labi izjutu vadības neprofesionalitāti un pilnīgu nulles izpratni par daudzām lietām -sākot ar menedžmentu, iekšējo komunikāciju, utt. vienīgais, ko šie grib, ir PEĻŅA. jelkādā veidā, taču mūsdienu sabiedrībā normāli uzņēmumi rūpējas arī par darbinieku informētību un vispārējo labsajūtu (jo no tās tomēr tiešā veidā atkarīgs peļņas lielums). Bet ja darbinieki par uzņēmuma grūtībām uzzina no savstarpējām baumām, līdz atnāk Misters P. un baumas apstiprina pēdējā mirklī, tad... nu nav kaut kas riktīgi. un ne tikai šis viens piemērs. es runāju par pašu augstāko vadību, par tās vadības stilu - vienkāršie darbinieki jau tur bija normāli un jauki. par to pirmo, ka "darbs ir jānopelna", es varētu uzrakstīt garu komentāru tieši Mediju nama sakarā, taču - aij. nav jēgas cilāt atkal to visu ;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet, ja nopietni, tad laikam ir sūdi.
un vispār - WTF!!?!?!? Neatrodas taču pirmajā stāvā, visur kodi, atslēgas, apsaredzes.. Totally DOESN'T make sense!
un situācijā, kādā patlaban atrodas pasaules, valsts un katra uzņēmuma ekonomika atsevišķi, ir tikai normāli, ka izdzīvošanas nolūkos nākas sašaurināt štatus un tas ne vienmēr nozīmē, ka vadītāji ir nejēgas. vai varbūt arī Tu vēl nesen Mediju namā strādāji, ka tik labi zini?
p.s.
ja reiz mēs esam radījuši šādu ekonomisku sistēmu, kurā darbs ir absolūti nepieciešama lieta lai izdzīvotu, tad principā tas tomēr pienākas gan katram.
Protams, tas nekādā mērā neattaisno šādas agresīvas darbības.
Protams, nezinot visus iemeslus, ielaušanās NRA redakcijā ir krimināli sodāma rīcība. Taču cietumnieks, kurš tikko iznācis no cietuma nespēj atrast nekādu, pat visprimitīvāko darbu, tā pa īstam nevar tikt vainots šajā faktā, tāpat kā tajā, ka spiests izsist veikala skatlogu un nozagt pārtiku. Tās visas ir pamatvajadzības - vajadzība pēc ēdiena, pajumtes, apģērba, enerģijas.. Tev taču bērnībā vecāki nelika nopelnīt tīrus autiņus katrā reizē.
es te uzrakstīju garu komentāru, bet sapratu, ka nav jēgas.
pamatdoma ir - cik no t.s. human being tik tiešām ir human. ja kaut kāds kroplis ir izvarojis mazu meiteni, nositis pensionāru, nodedzinājis viņa māju un nozadzis manam kaimiņam mūža ietaupījumus, par kuriem bērnus izglītot, es uzskatu, ka ar to viņa tiesības uz "normālu" dzīvi ir beigušās. tas jau ir pārāk dāsni, ja viņam tiek dota iespēja tikt ārā no cietuma un sākt (sačakarēt) visu no jauna. protams, ir izņēmumi, bet, Tavuprāt, cik noziegumu tiek paveikti tāpēc, ka cilvēkam tik tiešām nav citas izejas? un cik ir tādu, kuriem pamatvajadzību listes pirmajā vietā ir apreibinošās vielas, bet dzērumā radītie, izsalkumā raudošie bērni un tīras autiņbiksītes tajā nav vispār?
es zinu, ka katrai situācijai ir savi iemesli, kāpēc cilvēki tik zemu krīt (nelabvēlīgās ģimenes, grūtās bērnības utt. u. tjp.), bet ir kaut kāda robeža, kur atpakaļceļa vairs nav. kur viņus vest pie prāta vairs nav iespējams un kur līdzcilvēku piedošana būtu daudz par daudz prasīts. man šķiet, piedošanai ir izšķirošā nozīme.
tas nu tā - par cietumnieku tēmu, bet vispār mēs te runājam par bezdarbniekiem. ja visi drūmie tūksoši atlaisto tagad ietu demolēt savas bijušās darbavietas, cik attaisnojami vai taisnīgi tas būtu pret tiem, kas joprojām strādā (jo viņiem taču uz to esot "tiesības", kā Tu saki) un kuri cietīs zaudējumus un neērtības reizē ar darba devēju? skaties, kā gribi - es neredzu noziegumam attaisnojumu. un MN seifi tik tiešām ir pēdējā vieta, kur meklēt maizi, ar ko pabarot bērnus.
bet te jau sākas teoretizēšana, jo tas varēja arī nebūt kāds savējais, bet gan Ventspils saimnieku oponentu organziēti bandīteļi. atklāti sakot, man diezgan vienalga.
Bet ja darbinieki par uzņēmuma grūtībām uzzina no savstarpējām baumām, līdz atnāk Misters P. un baumas apstiprina pēdējā mirklī, tad... nu nav kaut kas riktīgi. un ne tikai šis viens piemērs. es runāju par pašu augstāko vadību, par tās vadības stilu - vienkāršie darbinieki jau tur bija normāli un jauki.
par to pirmo, ka "darbs ir jānopelna", es varētu uzrakstīt garu komentāru tieši Mediju nama sakarā, taču - aij. nav jēgas cilāt atkal to visu ;)