-Vai Tu jau dodies prom? - kluss čuksts noskanēja no saņurcītā palaga ievīstīta ķermeņa
-Jā, man ir jaiet.
-paliec...
-nevaru!
-man Tevi vajag.
-un man Tevi vajadzēs vienmēr. - viņa pasmaidīja un aizvēra durvis.

***

neīsti īsta saruna no sapņa
ar nomestām bruņām un aizsargmaskam viņa stāv visu priekšā un atkal ir ievainojama. Taču zina, ka nav par ko baidīties.