| |
[Sep. 4th, 2005|11:45 pm] |
| [ | mood |
| | Tā silti... | ] |
| [ | music |
| | Kompja rūciens.... | ] |
7 zvaigznes pie debesīm un skatiens, kas tik ļoti atgādina māmiņu..... siltums, mīlestības plūsma ir tas, ko es sajutu.... piedzima bilde ar emocijām, kas krātas jau tik ilgi... esmu apgarots mīlestības meitēns un tāda palikšu.. reizēm viss tik ļoti samežģijas, ka vairs nezini, kurp doties, kur paslēties.. taču šobrīd prātā stāv doma..nezwai ateists to vispār drīkst minēt....man taču no dieva ir bail itkā.. taču cauri visiem brikšņiem un mūža mežiem, es nekad neaizmirstu, kas es esmu.. warbūt izklausās tā baigi, bet es zinu un jūtu, ka man ir salda dvēsele.. karsta sirds un laba griba..un varbūt.. varbūt tā ir zīme.. zīme, ar kuru Viņš man vienmēr rāda kāds ceļš ejams... tā savādi... lai neteiktu vairāk.. šodien trīs piesiešanās.. trīs kurli puisēni... vecākajam bija tikai 15.. mazie nogribējušies rakari.. viens plencis un vēl 2 svešinieki... bet.. man ir silti.. es jūs jūtu... es zinu, ka jūs esiet ar mani un.. varbūt izklausās tā rožaini, bet.. nevajag nekādus paskaidrojumus, kartes... jūs esiet ar mani... un man ir silti.. |
|
|
