Pārtraukumos, kurus es izmantoju smēķēšanai un savai melanholijai, es vēroju kādu punktu, šodien es piefiksēju, ka ir rudens. Cilvēki ir saposušies rudenim un nolikuši bezrūpīgo vasaras vieglumu malā, lai gan iespējams pie vainas ir mans skatu lenķis, S izskatījās gana bezrūpīgs kopā ar savu draudzeni, atbrīvots, pat priecīgs, un atkal laimīgs.
Es novēlu viņam jaunu mūzu un iedvesmu, bet es gribu, lai es palieku kaut kādā viņa apziņas punktā. Tas nav pareizi un ir egoistiski, jo man bija savs laiks un iespējas, kuras Dievs zina, es izmantoju pēc pilnas programmas.
Viņa - Alba - ir runātīga un liek kust svešinieku sirdīm, un arī greizsirdīga, bet iespējams viņa jutās neveikli starp mani un S, svarīgi ir tikai tas, ka S atkal ir bezrūpīgs un dzīvo viegli. Es biju jauka, pārāk smaidīga un noteikti sveša S, bet es gribēju, lai Alba jūtas gribēta, pieņemta un droša, jo viņas vieta, ir pie S.
Es novēlu viņam jaunu mūzu un iedvesmu, bet es gribu, lai es palieku kaut kādā viņa apziņas punktā. Tas nav pareizi un ir egoistiski, jo man bija savs laiks un iespējas, kuras Dievs zina, es izmantoju pēc pilnas programmas.
Viņa - Alba - ir runātīga un liek kust svešinieku sirdīm, un arī greizsirdīga, bet iespējams viņa jutās neveikli starp mani un S, svarīgi ir tikai tas, ka S atkal ir bezrūpīgs un dzīvo viegli. Es biju jauka, pārāk smaidīga un noteikti sveša S, bet es gribēju, lai Alba jūtas gribēta, pieņemta un droša, jo viņas vieta, ir pie S.