(no subject)

« previous entry | next entry »
Oct. 11th, 2010 | 09:11 pm

Mīļā Cibiņ!
Man žēl, ka Tev sanāk lielākoties tikai skumt ar mani, jo prieciņi tiek twitterim. Bet es priecājos, ka Tu mani vienmēr pacietīgi uzklausi. Man tas nozīmē tiešām daudz. Paldies, ka Tu man esi!
Ar cieņu, D

Gara diena, skolā pat viens kurss mani nokaitināja tā, ka sāku aizmirst, kāpēc man tas darbs patīk. Twitteri pārpludināt ar sviestu negribu, jo pārāk daudz lasītāju, tāpēc piegružoju Cibiņu. Jo paklusēt arī grūti. Tā, lūk.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}