|
|
|
Maijs 31., 2012
23:56
tā ar mani ir, klusēju, klusēju un tad sprādziens, diezgan tāds neadekvāts un ļoti nevietā. kaut kāds ne tāds krusojums trāpījās, Baznīcas un Bāriņu ielas, diezgan zīmīgi. varbūt esmu pārāk ilgi te aizkavējusies un jāiet tālāk. jābeidz būt par baznīcas nepieņemto bārenīti un jāsāk darīt ko lietderīgu.
ar skolu ir pavisam un galīgi pabeigts, nav tā mana vieta. bija aicinājums, bija darbība, bet beidzās. sistēma nogalina radošumu. un man gribas gudrus cilvēkus apkārt, lai man piedod foršie pedagogi, bet vairākums no viņiem ir tikai izpildītāji. ne jau bērnu dēļ skolu pametu, ar bērniem viss labi, bet tas bābu kolktīvs ir briesmīgs, dažbrīd pat pretīgs. skoltājs manā ilūziju pasaulē ir kas vairāk kā vienkārši cilvēks, kas māca zinības. tas kā manam opim, viņš ar savu skolotāju turpināja sarakstīties līdz pat viņas miršanas dienai. tā tam ir jābūt. un ja es tā nevaru, tad man tur nav vietas.
pagaidām gan nezinu savu vietu, bet zinu to, ka tā vieta kaut kur ir un mani gaida. un man ir aptuvena nojausma par to, kur man jābūt. nekas no tā, par ko bērnībā sapņoju un jaunībā cerēju. dzīves līkloči saliek visu savās vietās, tā tam jābūt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
