Satieku vienus vienīgus gados jaunus kretīnus, kas neko negrib ''ņemt galvā''. Turpretī man, trīsdesmitgadniekam, kam drīz būs četrdesmit [vecums neatbilstošs], ja tā padomā, akurāt patīk ''ņemt galvā'': sīki un smalki analizēt, kas nav kārtībā manā stulbajā dzīvē, un pārveidot pasauli. Ja gribi dzīvot, nemitīgi ''jāņem galvā'' un jāskrien ar pieri sienā. Šodien Dekarts teiktu: ''Es ņemu galvā, tātad es esmu.''
What the fuck you were thinking?