| |
[17. Maijs 2005|17:50] |
nirdzīgs klusums karājas gaisā kā tāds samiegojies siksnu spārnis. un plēšs man bungu ādas. plānas plānas. shu shu shu...kaut ko pie sewis stūrītī. un hrasj...zeķu bixi pakasa nadziņiem. un gluk gluk gluk...mutītē. un pak pak pak...lietiņas gulstās wiena wirs otras...tik tik tik tik...aizrullējas draugi...
bet paši tik lieli sawā klusumā. piebrieduši tādi. ka pārplīsīs pēc brīža.
jāiet. kamēr karājas gaisā. |
|
|
