Dienas prieciņi - Ar ko patiesībā vajadzēja sākt

Man beidzot būs slepenais blogs un es beidzot piederu vidusmēra cilvēku šķirai, urā! Tiesa, pagaidām tikai cibā, jo viss liecina, ka šī ir visjaukākā vieta, bet twitter ir vienkārši smieklīgs un rakstot kādā starptautiskākā dienasgrāmatu serverī es jutīšos pārāk motivēta rakstīt angliski un pēc tam man nāksies vaibstīties par savām nožēlojamajām kļūdām. Kaut gan, tikpat labi, varbūt, ka to es arī esmu pelnījusi. Vispār, ir grūti savas domas sakārtot lasāmā formātā un piespiest sevi pierakstīt. Šie gan saka, ka tas esot addictive.