23:57 - TURPINĀJUMS=Veltījums=tam, ko es ņemu= JURĢIM
Slepkavība vannasistabā
II cēliens
Istaba,
istabā galds, grīda, uz grīdas guļ mirusī Mārīte.Pie horizonta parādās Māris, tāds pats koņņas
papīrs kā Mārīte, tikai bez masaliņām un bez tam saspiests plakans.
Ieraudzījis
Mārītes līķi Māris sabijās.Kāds varēja padomāt, ka slepkavību izdarījis viņš,
jo kad pēdējo reizi abi bija runājuši, bija noticis strīds sakarā ar
pumpām.Mārim tās nepatika, bet tieši tāpēc arī viņš nemaz netaisījās Mārīti
skūpstīt.Domas zibenīgi raisījās galvā un Māris izlēma Mārīti aizvilkt uz
vannu-lai viss izskatītos pēc nelaimes gadījuma.Domāts-darīts!Visu izdarījis
Māris atviegloti nopūtās, taču nopūta pārvērtās tramīgā kliedzienā, jo pa
istabu pārvietojās vēl kāds.
Tā bija
Medusmaize.Sirdsapziņas nomocīta tā bija atnākusi izvērtēt situāciju, bet viņa
bija pietiekoši viltīga, lai to nedarītu viena.Līdzi viņai bija
Afrikānis.Medusmaize centās izkārtot tā, lai līķis tiktu atrasts, taču viņa
netiktu turēta aizdomās.Viņa bija šokēta, jo līķis nekur nebija redzams, bet
par to Medusmaize nedrīkstēja bilst ne vārdiņa, lai viss netiktu izbojāts.
Neko
ļaunu nenojauzdams, Afrikānis devās uz vannasistabu, lai nomazgātu rokas, taču
tur viņu gaidīja Māris ar zobubirsti.Tiklīdz Afrikānis bija ar vienu kāju
vannasistabā viņš nepaguva ne iepīkstēties, kad koņņas papīrs ietrieca
zobubirsti viņam tieši sirdī.Māra doma bija, ka slepkava atgriežas.Kārtējo
reizi atviegloti nopūties par to, ka briesmas novērstas, Māris iegāja
istabā.Tajā pašā brīdī, ieraudzījusi asiņaino zobubirsti Māra rokās Medusmaize
sāka kliegt.Māris apstulba un birste izkrita viņam no rokām.
Ar švunku
atvērās durvis un istabā iebrāzās Pūdelis. Ieraudzījis asiņaino zobubirsti viņš
izbailēs ieskrēja vannasistabā.Patiesībā Pūdelis bija slepus iemīlējies
Pumpainajā, ieraugot viņas līķi iepriekšminētais vēlīgi pasmaidīja(!), jo nu
viņam beidzot pavērās izdevība noskūpstīt Mārīti.Tas nekas, ka viņa mirusi,
domu tas nemaina, nolēma Pūdelis.Mārīte noskūpstīta pēkšņi atvēra acis un
iespiedzās.Nekavējoties vannasistabā ieskrēja Māris ar Medusmaizi, taču
Medusmaize nelaimīgi paslīdēja uz vannasistabas flīzēm un lauza kaklu.Šajā
brīdī to neviens neievēroja, jo pārējo acu skati bija vērsti uz Mārīti-pumpas
bija pazudušas.Aplaimotu acu skatu Mārīte vērsās pie Pūdeļa ar jautājumu kā
viņam labo darbu atmaksāt, Pūdelis ilgi nedomājot bildināja Mārīti.Viņa
pretīgumā novērsās.Tajā pašā mirklī Pūdelis svaikstīja seju, un ņēma un nožņaudza
Mārīti, jo, ja jau viņa netiek pašam, tad lai netiek nevienam.Slepkavībā
noskatījās Māris, apjukumā nesaprazdams ko darīt, viņš vienkārši stāvēja un
skatījās.Nākamajā mirklī Māris uzbruka slepkavam, guva virsroku un, izmantojot
džiu-džitsu kursos iemācītās iemaņas, piebeidza Pūdeli.
Atriebies Māris iepleta acis un apsēdās.Tā nosēdējis 2h viņs saprata,
ka
bez Pūdeļa dzīvei vairs jēgas nav, kā arī-Mārīte nu patiesi bija
mirusi, tas
pastiprināja dzīves bezjēdzību.Māris ielika vannā korķi, atgrieza ūdens
krānu
un ierija pāris saujas miega zāļu.Iekāpa vannā, apskāva Mārīti un
aizmiga.
II cēliena beigas
----------------------------------------------------------
III cēliens
Ūdens
piepildīja vannu, tā pārplūda, pārplūda viss dzīvoklis, tikka applūdināti
kaimiņi.Tie uznāca augšā, durvis tika atlauztas, tika atrasti pieci līķi.
Ļaudīm laika
gaitā radās savas versijas par notikušo.Visticamākā bija par to, ka tas viss
noticis Mārītes un Pūdeļa sakara dēļ.Visi zināja, ka Pūdelis bija iemīlējies
Mārīte, un arī Mārim viņa patika.Savukārt Mārītes mīļākais bija kaimiņu Vova.Iesaistīta
bija arī Medusmaize, jo vinai patika visi.Par Pūdeļa jūtām uzzinājis, Māris
satrakojies, ņēmis un noslepkavojis Pūdeli, pēc tam arī blakus esošo vīriešu
dzimtes pārstāvi Afrikāni.Beigu beigās saprazdams, ka nespēs Mārīti mūžīgi paturēt
sev, viņš noslepkavojis arī to un izdarījis pašnāvību.Jūs jautāsiet-bet kas
notika ar Medusmaizi?Kaimiņi vienbalsīgi atzina, ka viņa mirusi nelaimes
gadījumā, paslīdējusi uz vannasistabas flīzēm, bēgot no Māra ar zobubirsti.Tas
arī bija puslīdz pareizi.
Ilgi
ļaudis meklēja Vovas līķi, to neatrada.Izrādījās, ka Vova jau kādu laiku dzīvo
pie jaunās draudzenes, kura pirms tam bija bijusi izmeklētāja Kārpas
draudzene.Uzzinājis apstākļus, izmeklētājs centās Vovam piešūt kaut ko,
tādējādi vēlēdamies atriebties par nozagto meiteni.Tas neizdevās.Tad Kārpa
piesūtīja Vovam rēķinu par plūdu bojājumiem, uzskatīdams, ja jau V. ir bijis M.
mīļākais, tad arī viņam jānes kāda daļa atbildības.
Galu
galā Vova neapmaksāja zaudējumus, aizlaidās ar draudzeni uz Ameriku.Izmeklētājs
Kārpa palika mājās un turpināja vārīties savā sulā.Kaimiņi turpināja vērpt intrigas, bet Mārītes dzīvoklī
ievācās ķīniešu pāris, kuram nebija ne jausmas par Māri Maniaku, kurš dusmu
uzplūdā bija nogalinājis visus savus tuvos cilvēkus.Un viņi visi dzīvoja
laimīgi līdz mūža galam.
III cēliena beigas
Visa beigas
------------------------------------------------------------
|