Bija rīts, kad Dievs nostājās savu divpadsmit bērnu priekšā, lai katru no tiem apveltītu ar cilvēku dzīves sēklu. Viens pēc otra bērni izgāja priekšā, uzklausīja Tēvu un saņēma sev lemto velti.

Dieva vārdi Aunam:

„Tev, Auns, es dodu savu sēklu pirmajam, un tev pieder gods to iesēt. Tu varēsi sēt un sēt, un sēklas tev nepietrūks nekad. Tā vairosies tavās rokās un prasīsies iesēta tapt. Taču tev nebūs lemts ieraudzīt, kā uzdīgst un izaug stāds, jo tev nebūs laika, tev būs jāsēj. Tu būsi pirmais, kas cilvēkiem nesīs manas idejas. Nav tava daļa šīs idejas pētīt un uzturēt. Tava dzīve – tā ir darbība, un vienīgā darbība, kuru no tevis gaidu, ir sava radošā potenciāla nerimtīga un nesavtīga atdošana pasaulei. Par tavu labo darbu es dodu tev neizsīkstošu savas vērtības apziņu!”


Dieva vārdi Vērsim:

„Tev, Vērsi, es dodu lielu spēku visam piešķirt veidu un formu, iemiesot manu sēklu. Tavs darbs būs ļoti nozīmīgs, tas prasīs pacietību. Tas būsi tu, kas pabeigs iesākto, kas gādās, lai sēkla nav iesēta velti. Tev nepieder šaubas, tu nepārdomāsi pusceļā un nekad necentīsies novelt uz citu pleciem to nastu, kas paredzēta tev. Par to visu es dodu tev spēku. Izmanto to gudri!”

Dieva vārdi Dvīņiem:

„Jums, Dvīņi, es dodu jautājumus bez atbildēm. Viss, ko cilvēki redz sev ikdienā apkārt, dzīve savā bezgalīgajā daudzveidībā un brīnišķīgajā mainībā jūs saistīs tik ļoti, ka mūžīgā, urdošā vēlme visu izzināt spēs aptvert vien esības redzamo daļu. Jūs nekad neuzzināsiet lietu slēpto būtību, bet jūsu jauneklīgais, nerimtīgais prāts, jūsu uzdotie jautājumi radīs pasaulei priekšstatu par nebeidzamo izziņas ceļu. Zināšanas – tā ir mana velte jums.”


Dieva vārdi Vēzim:

„Tu, Vēzi, esi aicināts iemācīt cilvēkus just. Tu liksi tiem smieties un raudāt, tu liksi tiem visu, ko tie redz un dzird, visu, kas mājo viņu domās un sirdīs, pārdzīvot. Tas tevi darīs iekšēji piepildītu un emocionāli bagātu. Tev es dodu ģimeni. Tā ir mana velte tev, lai tu varētu savu iekšējo bagātību dot un daudzkārt pavairot.”

Dieva vārdi Lauvai:

„ Tu , Lauva, saņem uzdevumu visā spožumā un demonstrēt pasaulei manis radīto pilnību. Taču esi uzmanīgs. Lepojies, bet neaizmirsti, ka Radītājs esmu es. Ja savā lepnībā tu to aizmirsīsi, cilvēki tevi nicinās. Darbs, ko tu saņem, dos tev milzum daudz prieka, ja tu to darīsi godprātīgi. Mana velte tev ir gods.”

Dieva vārdi Jaunavai:

Tev, Jaunava, nāksies rūpēties par manis radīto bagātību. Rūpīgi seko visam tam, ko ļaudis dara. Aizrādi cilvēkiem uz viņu kļūdām, lai ar tavu palīdzību manis radītais iegūtu arvien lielāku pilnību. Mana dāvana tev ir domas skaidrība. Tā palīdzēs veikt tev manu uzdevumu.


Dieva vārdi Svariem:

„Jums, Svari, tiek piešķirta misija – nest ļaudīm sadarbības ideju. Lai cilvēki vienmēr atcerētos savus pienākumus pret citiem, lai viņi iemācītos sadarboties un jebkuru savu rīcību spētu samērot ar citu cilvēku viedokļiem. Es jūs vienmēr sūtīšu turp, kur būs domstarpības un savstarpēja nesaprašanās. Bet par savām nerimstošajām pūlēm jūs saņemsiet dāvanu tāpat kā visi citi. Jums es došu mīlestību.”


Dieva vārdi Skorpionam:

„Tu, Skorpion, saņem ļoti grūtu uzdevumu. Tev piemitīs spēja zināt cilvēku prātus, bet tu nedrīkstēsi izpaust to, ko būsi uzzinājis. Tev daudzkārt būs ļoti sāpīgi, tu redzēsi cilvēka viszemākos instinktus un sāpēs novērsīsies no manis, kaut iemesls tavām sāpēm nebūšu es, bet manas idejas profanācija. Un cīnoties ar saviem dzīvnieciskajiem instinktiem sevī, tu pazaudēsi savu ceļu. Bet , kad tu beidzot atnāksi pie manisatpakaļ, Skorpion, man būs visaugstākā velte tev-mērķis.”


Dieva vārdi Strēlniekam:

„ Tev, Strēlniek, es lūdzu likt cilvēkiem smieties, jo viņi bieži nocietinās, manas idejas fanātiski tulkodami. Caur smiekliem tev jādod cilvēkiem cerība, lai cerībā viņu acis pavērstos atpakaļ pie manis. Tu pieskaries daudzām dzīvēm un pat tad, ja tas būs īslaicīgi, tu uzzināsi to nemieru un šaubas, kas mājo katrā no tām. Tev, Strēlniek, es dodu neierobežotu pārpilnību, lai tava ietekme varētu izplatīties pietiekami plaši, iesniegties katrā vistumšākajā stūrī un izgaismot to.”


Dieva vārdi Mežāzim.
"No tevis Mežāzi, es gaidu darbu, darbu un vēlreiz darbu. Tev jāiemāca cilvēki strādāt. Tavs uzdevums nebūs viegls, tu jutīsi savos plecos visas cilvēka dienišķās rūpes, to nastu, kas nav noliekama un ko var vienīgi nest.

Tavās rokās būs cilvēka atbildība. Tā ir mana dāvana tev.”


Dieva vārdi Ūdensvīram:

„Ūdensvīr, es dodu tev nākotnes ideju, lai cilvēki varētu apjaust iespēju daudzveidību. Tev nāksies izbaudīt vientulības sāpes, jo mīlestība nebūs domāta tev. Mīlestība ir pieķeršanās, bet tavs uzdevums būs cits. Tev jārada cilvēkiem jaunas iespējas. Mana dāvana tev – tā ir brīvība. Bet tava brīvība būs kalpot cilvēcei, lai kad šī nepieciešamība rastos. ”


Dieva vārdi Zivīm:

„ Jūs, Zivis, saņemat visgrūtāko no uzdevumiem. Es lūgšu jūs savākt visas cilvēka skumjas un atdot tās atpakaļ man. Jūsu asaras kļūs manas asaras. Skumjās, ko jūs uzsūksiet sevī, protams, būs vainojams pats cilvēks, viņa nespēja pareizi saprast manas idejas. Bet jūsu uzdevums, Zivis, ar savu bezgalīgo līdzcietību tomēr vairot viņa apņēmību mēģināt vēlreiz. Par šo, grūtāko no uzdevumiem, es došu jums dižāko no balvām. Jūs būsiet vienīgās no maniem divpadsmit bērniem, kas sapratīs mani. Taču šī balva patiešām būs vienīgi jums, jo jūsu centieni savu sapratni dot cilvēkiem būs velti, jūs vienkārši neuzklausīs.”


Un tad Dievs sacīja:

„Katram no jums tagad pieder daļa manas idejas. Jūs nedrīkstat šo daļu kļūdaini identificēt ar visu ideju. Jūs nedrīkstat mainīties ar šīm daļām savā starpā. Jo katrs no jums ir pabeigts, bet jūs to spēsiet saprast vien tad, kad visi divpadsmit būsiet vienoti . Un tikai tad katram no jums atklāsies manas idejas pilnība. " Un bērni aizgāja pilni apņēmības veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Taču neviens no viņiem pilnībā nesaprata ne savu uzdevumu, ne savu velti, un, kad viņi norūpējušies atgriezās, Dievs sacīja: „ Katrs no jums uzskata, ka citu dāvanas ir labākas. Tādēļ es jums atļauju mainīties.” Kādu mirkli visi divpadsmit bērni līksmoja, apsvērdami jauniegūtās iespējas. Bet Dievs pasmaidīja un sacīja: „ Jūs nāksiet pie manis vairākkārt, lūdzot atbrīvot no sava uzdevuma. Jūs iziesiet cauri neskaitāmi daudz inkarnācijām, līdz veiksiet jums sākotnēji piešķirto misiju. Es dodu jums neierobežoti daudz laika šā uzdevuma veikšanai, jo tikai tad, kad tas būs paveikts, jūs varēsiet būt ar mani.”