| `tāpat |
[Aug. 14th, 2004|07:49 pm] |
|
šodien ir vienkārša diena.vienkāršāk nevar būt.gaiši pelēks vakars ar ultrazilām debesīm, ko izraibina indigoviolēti mākoņi.tornim kā parasti deg 3 spuldzes, ceturtā atkal nedarbojas.un padzīvojusī Klementjeva atkal dedzina savu japāņu lukturīti, ko atveda jau toreiz padomju laikos no kāzu ceļojuma.sarkana gaisma kā sarkano lukturu ielā.mājās viņa mēdz staigāt kaila.Betona sienu jau izsenis rotā uzraksts- EVIKA IR ROZĀ.un Evikas seja- apmēram šitāda- (O_*) trūkst tikai zaļā deguna.Kaimiņš šorīt salauza soliņa pēdējos 2 baļķus.Aiz loga tas pats pīlādzis, kurš agrāk bija futbola vārtu stabs, kad es vēl spēlēju.līks joprojām no maniem palaistajiem vārtiem.un bērza ēna kā parasti aizstiepjas līdz elektrosadales tīklam un saules stars tieši astoņos pavisam skaidri izgaismo vārdu XYU uz elektrosadales.bezdelīgas kā parasti sasēdušās uz elektrovadiem.pāri palodzei kājas man, pāri palodzei kaimiņam asiņains palags. pilns pelntrauks un angīna. |
|
|
