Gatavais cirks
« previous entry | next entry »
Sep. 25th, 2011 | 01:27 am
Šovakar vienā iepazīšanās portālā, kurā pirms dažām nedēļām piereģistrējos (bet tas nav tas, par kuru te rakstīju), sarakstījos ar puisi, kura mamma strādā tur pat, kur mana mamma. Kaut kā ļoti patīkami kļuva. Un uzticība raisījās. Un vēl viņš rīt uz cirku iet, tas man atgādināja vienu randiņu, kurā puisis bija nopircis biļetes pirmajā rindā cirkū, un es tā gardi izķiķinājos, ka viņu noteikti vilks arēnā priekšnesumos piedalīties. Taču viss izvērtās pavisam citādāk... Vispirms es asistēju vienam brīnumu māksliniekam, pie diviem stūrīšiem turot galdautiņu un skrienot pa arēnas perimetru (galdautiņam, ko no otras puses turēja triku meistars, līdzi lidoja arī pats galds, un man nekādi neizdevās (lai arī es skatījos ūber rūpīgi, atkost trika uzbūvi), pēc tam mani vēl izvilka uz plača kaut kādi klauni (ko lika darīt, neatceros).
Cirks vispār rullē. Vienreiz bija interesanti, kad uzstājās dzeloņcūka. Viņa skrēja pa apli gar rampu un, ar dažu
sekunžu atšķirību viņai sekoja milzīgs smakas vilnis. Bija lielisks skats - cūcis skrien, un publika ar tādu novēlotu reakciju un saviebtiem deguniem atliecas.
Daudz ir nācies atklausīties par šī mākslas (?), sporta (?), izklaides (?) veida šausmīgo dabu (galvenokārt - vai, vai, kā viņi tos dzīvnieciņus moka!). Bet nu man jau liekas forša tā zvēru dīdītavas smaka. Mamma ar bērnībā neveda (tāpat kā uz baletu) - tipa, tās jau tādas prastas (nezin kāpēc gribas teikt krievu) izklaides (kaut mana mamma pati puskrieviete un mums ģimenē galīgi nav nekāda nacionālā šovinisma). Rezultātā es cirkū biju, šķiet, vienreiz bērnībā un tad gadu sešpadsmit, septiņpadsmit vecumā.
Un vēl mans bijušais pēc cirkus apmeklējuma deklarēja teju ar putām uz lūpām: "Dzīvniekiem ir jāstrādā cilvēku labā!" Tas, protams, bija baigi smieklīgi, bet nu tā pārmēru žēlā dzīvniekmīļu attieksme man ar nav tuva, liekas atrauta no dzīves un liekulīga.
Un vēl - es kopš bērnības saku cirkus, nevis cirks. Tagad laikam abas formas skaitās pareizas, bet tas cirks tā kā pareizāks tomēr. Bet nu savienojumā "gatavais cirk..." es tomēr lietoju cirks, nevis cirkus. Kāpēc viss šis buļļa sūds? Es arī gribu brīvdienās, skaistā un saulainā rudenī agrā pusdienlaikā iet uz cirku, tirgu un piknikā uz parku. Bet man neļauj.
Cirks vispār rullē. Vienreiz bija interesanti, kad uzstājās dzeloņcūka. Viņa skrēja pa apli gar rampu un, ar dažu
sekunžu atšķirību viņai sekoja milzīgs smakas vilnis. Bija lielisks skats - cūcis skrien, un publika ar tādu novēlotu reakciju un saviebtiem deguniem atliecas.
Daudz ir nācies atklausīties par šī mākslas (?), sporta (?), izklaides (?) veida šausmīgo dabu (galvenokārt - vai, vai, kā viņi tos dzīvnieciņus moka!). Bet nu man jau liekas forša tā zvēru dīdītavas smaka. Mamma ar bērnībā neveda (tāpat kā uz baletu) - tipa, tās jau tādas prastas (nezin kāpēc gribas teikt krievu) izklaides (kaut mana mamma pati puskrieviete un mums ģimenē galīgi nav nekāda nacionālā šovinisma). Rezultātā es cirkū biju, šķiet, vienreiz bērnībā un tad gadu sešpadsmit, septiņpadsmit vecumā.
Un vēl mans bijušais pēc cirkus apmeklējuma deklarēja teju ar putām uz lūpām: "Dzīvniekiem ir jāstrādā cilvēku labā!" Tas, protams, bija baigi smieklīgi, bet nu tā pārmēru žēlā dzīvniekmīļu attieksme man ar nav tuva, liekas atrauta no dzīves un liekulīga.
Un vēl - es kopš bērnības saku cirkus, nevis cirks. Tagad laikam abas formas skaitās pareizas, bet tas cirks tā kā pareizāks tomēr. Bet nu savienojumā "gatavais cirk..." es tomēr lietoju cirks, nevis cirkus. Kāpēc viss šis buļļa sūds? Es arī gribu brīvdienās, skaistā un saulainā rudenī agrā pusdienlaikā iet uz cirku, tirgu un piknikā uz parku. Bet man neļauj.