budža domēnu vācelīte

"es gribu varēt, nevis - gribēt."

ar to arī viss sākas un jāsāk.
peļķes, kurā attīstos, malas ir sasniegtas, un pamazām (patiesībā - strauji, mļe) sāku apjaust cik gan ļoti paštaisni un pašpietiekami, un pašapmierināti esmu bijusi. ļoti daudz maināmu lietu manī. un ļoti nespēju to, jo apkārt, starp visiem citiem radījumiem, vienmēr diemžēl ir bijuši ļoti vājāki un neprasmīgāki cilvēki, kuriem es esmu bijusi paraugs, etalons, piemērs utt., lai attīstītu sevi. taču man, diemžēl pavisam ļoti, viņu apjausma, ka vajadzētu mainīties, nav palīdzējusi. nožēloju viņus, cerēju par viņiem un viss. karoče - no viņiem man labums neatlēca. tik vien kā apliecināsanās.
un tie stiprākie bija par stipru, lai stāstītu man savu postu un sāpi. tie stiprie bija par stipru, lai es spētu salīdzināt viņus ar sevi, un pat domās neatļāvos sevi iedomāties viņu vietā.
tagad man ir jāstrādā ar sevi.
bet, bļin, visiem ir po par to! kā jūs uzdrošinaties negaudot man līdzi, nepaijāt, nelolot, nemīļot un nepalīdzēt? a, kropļi?
tā, lūk, mana pašapmierinātība ārdās. kad es eju pa nolapītu Rīgas trotuāru, nelaimīga un caur cauri izsamisusi, tad neviens nejēdzīgs pretimnācējs, lai arī cik noskrandis un par mani zemāks būdams, ij nepaskatās uz mani un, man par prieku, sāpēs par manām sapēm nesaviebjas! kā viņi tā drīkst?! mana pasaulīte tacu ir tik plaša, kapec viņus tā neskar?!
saki, egoisms?
ej ratā! mani neinteresē diagonoze. dirsā ir ar tagadni un es netieku ar sevi galā. varbūt man sevi pazemot līdz galam? darīt sev šausmīgi pāri? lai pati ievainotu savu pašlepnumu, kas varētu būt ļoti sapīgi... varbūt, ja būšu bijusi dibenā, varēsu mierīgi un ar novērtēšanu mērot ceļu augšup.
bet tas viss ir tik pretīgi.
kur es tāda esmu tagad radusies? gribu atpakaļ laimīgajā saules stūrītī un laimes upē. peldēt, peldēt, peldēt. vai tiešām, pat ja ļoti, ļoti vēlas, nav iespējams nokļūt vēlreiz pagātnē?

es tik sapņoju. Gints teica - vairāk realitātes sajūtas. es sapņoju par nereāliem risinājumiem un palīgiem. bet dirsā ir. neviens burvis vai viedais palīgs pagaidām nav devis ziņu. viss ir izvedis laukā (no besīt ārā). laimes trūkums organismā.
turklāt Rīga mani konkrēti nobeigs. atšifrējums Rīgai - darbs pie datora netīkamā vietā un kompānijā visu darbadienu saulainākajā, siltākajā, vasarīgākajā un rīcībspējīgākaja laikā, neatpūšanās, neizgulēšanās, kultūras trūkums, hobiju trūkums, māju trūkums.

piedodiet man visi gudrie. lūdzu, lūdzu. es zinu, ka es neprotu novērtēt to, kas man ir. bet, būsim atklāti, to es spēšu tikai tad, kad man tā vairs nebūs.
varbūt man vajag mācību?

ne, nē, nē!