Kāpēc cilvēki tik savādi paliek, kad runā par aizbraukšanu. Tā vietā lai novēlētu veiksmi un izdošanos, saņemu īgnu "kāpēc visi brauc prom un es palieku viens" attieksmi. Tas ir egoistiski, manuprāt. Vai tiešām žēl labu domu. Kāpēc nevar priecāties ar mani kopā par to, ko gaidu jau teju vai 5 gadus. Un kāpēc vienmēr ir "es nesaprotu kā tu tik ilgi vari būt tādās attiecībās" nevis "jēej malači turiet buru!". Nesaprotu.