Šķiet ka ar katru dienu pa kripatiņai apjaušu sevī,
savu tik briesmīgo raksturu. Iespējams tādēļ,
ka ir sanācis paskatīties no malas tikai uz savām sliktajām īpašībām,
kas pārsvarā grozās tikai ap manu egoismu.
Varētu teikt, ka šobrīd apzinos savu egoismu.
Ceru ka man tomēr nav tik briesmīgs raksturs,
lai vecumdienās neviena negribētu ar mani precēties.
Sevi varu iedomāties bez zobiem, bet šarmantu :D
Šī diena kā diena, tik pamostoties atkal bija dulla galva.
Par daudz gulēts, un mazliet sirdsapziņas pārmetumi par to ka uz darbu neaizgāju.
Jau trešo dienu.. Vakarā tomēr izdomāju ka ir jāiet spēlēt.
Gariem zobiem atdevu tos 16Ls par dalību.
Kautkā sanāca ka tik labu sākumu es pats sev pat nebūtu prognozējis.
Zaudēju grupā tikai vienam. Nu neko. Pec divām nedēļām fināls.
Stāvēt pieturā, man lielākoties sanāk pec turnīriem,
un tur tā gaidot nakts tramvajus es parasti aizdomājos.
Šovakar atkal pieķēru sevi pie domas, par to jaunā gada parunu.
Kā sāksi gadu, tā arī turpināsies, vai kautkas uz to pusi.
Sācies viņš ir ļoti labi. Gan skatoties jaunā gada pirmās stundas, gan arī šo brīdi,
ja to vel var traktēt kā gada sākumu.
Savādi, bet tas teiciens attaisnojas. Laikam jau atkal suģestija.
Krītošas zvaigznes un vēlēšanu ievēlēšanās, gada labais sākums.
Tas viss ir manā galvā un mani pozitīvi ietekmē.
Jāizlasa kāda gudra grāmata par apzinātu zemapziņas ietekmēšanu.
Būšu ceļā uz pasaules kundzību :D