| |
[Feb. 24th, 2009|10:44 pm] |
Ledus no lūpām šalcas,
kaut sirdi vulkāna liesmas grauj.
es esmu īrnieks,
kas izlaidies tavās skumjās,
raud un vaid.
Un ik mirkli iemet simts gramus ciemiņu rīklēs.
tu esi dzejnieks,
bet es- tava mūžīgi dzērusī mūza.
dubļi no cieto zābaku zolēm salīp mums
matos,
starp lūpām,
uz skausta,
un nevar vairs piecelties-
sirdis ir smagas.
tavi glāsti ir rūpes
un skatieni vējš.
bet es esmu viens vienīgs aprēķins. |
|
|
