saulpalampe - [entries|archive|friends|userinfo]
saulpalampe

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[21. Jan 2013|05:16]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kas zin tas svin. Kas nezin, tāpat priecājas.
**
Sestdienas vakarā un tā arī līdz nākās dienas rītam sabiju panku kāzās Jelgavā.
Te nu arī negulētā nakts atspēlējas- pusē piecos atkal augšā.
*
Nu jā, precējās ne gluži panki - bet nu vīrs tiešām Jelgavas panku kultūras centra "melno cepurīšu balerija" saimnieks.
Pilsētas panku aizgādnis. Tur tiešām klubiņā varēja just tādas vietējās neakārtojamās subkultūras gaisotni.
Otra pusīte, biaj koklētāja Latvīte, akadēmiski izglītota mūziķe, ar smalkiem pirkstiem, daudz smalkas mūzikas spēlējusi. Bet nu jā, lai cik tas nebūtu paradoksāli, abi šķiet varen saderīgs pāris.
Tā kā alus un tamlīdzīgi dzērieni interesi neizraisīja, labs palīgs bija šaha komplektiņš, tā nu ar Daci izspēlējām ļoti daudzas partijas.
Viņa to gan spēja apvienot ar n-to kausu tukšošanu.
Tā tur uzstājās kāda jauna, pank, vai kaut kāda xxx...kora grupa kuriem visas dziesmas bija apmēram pusminūti garas un šausmīgi ātras. Līgavainim šī vietējā Jelgavas grupa šķiet īpaši tuva un mīļa. Tad vēl uzstājās vecie labie PND, nu jau bez grebenēm- vairāk atgādināja vecus anarhistus no Odesas> nospēlēja visas vecās, jau par klasiku kļuvušās dziesmas, netika aizmirsta "ak tu skaistā meitene, kāpēc tev nav grebene?" nedz "man ir tik sūdīgi, ka vajadzīga, vienalga kāda vagīna!"
Dziesmas tika nospēlētas, klalitatīvi, vienīgi nebija tā jauneklīgi pirmatnējā trakuma un skaidri redzams, ka puiši kļuvuši kārtīgi.
***
Jā tagad esmu pārņemts ar seno angļu dziesmu= All in Garden green. kas populāra esot bijusi 17gs.
Nezinu vai tiešām par pašu dziesmu, bet nu mani piedur, ka viņai ir kas kopīgs ar populāro šlāģeri "es ceru, ka kādreiz man dārziņš būs"
Skaista melodija, tekstu vairāk gan apjaušu, daudz nesaprotamu frāžu, bet noskaņa varen romantiska.


All in a garden green, two lovers sat at ease,
As they could scarce be seen above the leafy trees.
They lovèd lofty full, and no wronger than truly,
In the time of the year cam betwixt May and July.

Quoth he, "Most lovely maid, my troth shall ay endure,
And be not thou afraid, but rest thee still secure
That I will love thee, long as life in me shall last:
Now I am strong and young and when my youth is past.

"When I am grey and old, and then must stoop to age,
I'le love thee twenty-fold, my troth I here engage.
My love shall be the same, it never shall decay,
But shine without all blame, though body turn to clay."

She listen'd to his song, and heard it with a smile,
And innocent as young, she dreamèd not of guile.
No guile was meant by Will, for he was true as steel,
As was there aught deceit when she made him a will.

Full soon both two were wed, and these most faithful lo/vers
Base are but born and bred, example to all others.
They lovèd lofty full, and no wronger than truly,
In the time of the year cam betwixt May and July.


un te papildinājums Artūra lieliskais tulkojums un ievadkomentāri:

Vispār, šī dziesma škiet no citas mentalitātes nākusi. Es gan ne visu saprotu - tur ir pa poētismam. Tur nav latviskā sērīguma un, ko tur, arī ar dzīves īstenību tā saukto tur pamaz saskares punktu. Bet romantiski skaista, tāda pasaka bez konflikta un dramatisma. omantisko puritāņu idille

Tātad, tur ir čalis, kurš zaļā dārzā sēž ar savu uzcerēto būtni, un dzied viņai, ka, ak, burvigākā no visām jaunavām, esi droša, mana uzticība būs ilga un mīlestība arvien augoša, un ka tad, kad kāpšu pār vecuma slieksni, joprojām uzticību saglabājis, tad mīlēšu vēl 20-kārtīgi, bez čakara, nožēlas un vainošanas, līdz mana miesa vērtīsies atpakaļ par kājām minamu mālu.

Un viņa, jauns un nesamaitāts zieds, klausījās viņā ar smaidu, jo - viņa nesapņo taču par viltu, vai par būšanu pieviltai.
Un čalis, kura vārds tulkojumā tiešā ir Griba, nemazām ar negrib čakaru, ne viltu, ne satīrs viņš ir, kas paved un pamet, un viņš ir patiess kā dzelzs, un tad tur ir rindiņa, no kuras saprotu tikai to, ka meitene viņu jā, un viņš arī jā, un pēc tā viņu abusējā jā, par kuru, protams, nekas sīkāk nav teikts, viņi mij gredzenus, visuzticīgākie mīlētāji, kuru laulība zeļ un plaukst, kā paraugs visiem citiem. Un viņi mīlēja viens otru cēli un diženi, un ne mazak kā patiesi, un tas viss laikam ir par dārziem, kur netveramajā brīdī starp maiju un jūliju tādiem stāstiem lemts sākties..
Linkir doma